No 2018. gada septembra Latvijas skolās tiks īstenots projekts „Latvijas skolas soma”. Tā ir sen lolota iecere, kas simtgades kontekstā sakustējusies un pārtop reālā darbībā.

"Latvija lepojas, ka esam valsts ar augstu kultūru, ar to esam pazīstami pasaulē, par to cits citu uzslavējām, tajā pašā laikā daudzi nesaprot, īpaši jaunās paaudzes cilvēki, par ko ir runa," raidījumā Kultūras Rondo vērtē Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projekta vadītāja Aija Tūna.

"Iemesls vai šķērslis ir tas, ka ir nepietiekams biļešu skaits, cenas vai attālumi lieli. Bet savā ziņā šķērslis ir arī tas, ka izglītības sistēma nav pateikusi, ka kultūras iepazīšana ir daļa šīs sistēmas. Nevar mācīties par vēsturi, kultūru, dabas ainavas vērtībām, bet jābūt klāt un jāredz, jāsatausta un jādzird. Jābūt sabiedrības kopīgai vīzijai, ka tam jānotiek skolas laikā, nevis vecāku vai skolotāju entuziasmā balstītam," turpina Tūna.

Projekts iecerēts trim gadiem, līdz 2021. gadam, kad noslēgsies Latvijas simtgades svinības. Tā ietvaros paredzēta „divvirzienu kustība” kultūras norišu iepazīšanai – gan skolēniem dodoties uz muzejiem vai teātra izrādēm, kā arī aicinot profesionālus māksliniekus uz skolām. Latvijas novadu skolēniem tā būtu iespēja arī iepazīt Rīgas kultūras iestādes, bet Rīgas skolēniem – Latviju ārpus Rīgas.

Tūna atzīst, ka lielais mērķis, uzdevums un sapnis, lai pēc simtgades svinībām šī programma kļūtu par paliekošu vērtību, izglītības procesa sastāvdaļu.

Kultūras akadēmijas veiktais pētījums par kultūras norišu apmeklējumu organizēšanu skolās rāda, ka šāda pieredze veidojusies arī līdz šim.

„Pieredze veidojas nesistemātiski, jo lielā mērā bērni ir pakļauti tam, vai skolotājs un skolas vadība ir ieinteresēti kultūras un mākslas pieredzes piedāvāšanā skolēniem,” skaidro Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe.

"Skolas somas iniciatīvai būtiska nozīme – cerams, ka tā mazinās bērnu diskrimināciju šajā jautājumā. Ja skolām būs piešķirts finansējums šādu aktivitāšu veikšanai, skolām būs saistības. Arī jaunajā kompetenču pieejas attīstībā iekļauta ideja, ka kultūras un mākslas pieredze ir būtiska izglītības procesa daļa un visām skolām būs pienākums kaut ko piedāvāt. Protams, viss būs atkarīgs no skolotāju prasmes mērķtiecīgi plānot, kā finansējumu izlietot, kā savstarpēji saistīt piedāvājumu," analizē Laķe.

Raidījumā Kultūras Rondo uzklausām arī Brocēnu un Daugavpils skolēnu un skolotāju pieredzi, piedaloties „Skolas somas” projekta izmēģinājumā.