Latvijas Radio kora 75 gadus garā vēsture tagad apkopota grāmatā "Latvijas Radio koris. Fakti. Atmiņas. Attēli". Kultūras Rondo grāmatu pārlapojam kopā ar tās autoriem – kora solisti Ievu Ezerieti, muzikoloģi Ilzi Šarkovsku-Liepiņu un grāmatas redaktoru Orestu Silabriedi. Raidījumā skan grāmatas autoru muzikālās izvēles no dažādā Latvijas Radio kora skanējuma.

“Autoru pabarošana ar to, ko viņi izteica vārdos,” tā Ievas Ezerietes līdzdalību grāmatas par kori, kurā pati jau dzied vairākus desmitus gadu, tapšanā raksturo Orests Silabriedis.

Darba redzamā daļa – precīzi paraksti zem daudzajām fotogrāfijām, neredzamā – vākt materiālus, bildes. Kad Latvijas Radio koris svinēja 70. dzimšanas diena, izdota neliela burtnīciņa par kora vēsturi un apsolīts, ka nākamajā jubilejas reizē būs grāmata. Kas apsolīts – jādara. Tikai nav nekādas hronikas, kur būtu apkopota Radio kora darbība, bet notikumu tik daudz, ka ne aptvert. Ieva Ezeriete atklāj, ka viņa vākusi publikācijas un recenzijas presē, arī daudz materiālu bijis ārzemju latviešu izdevumos. Un kādreizējo kora dziedātāju atmiņas.

“Man ļoti patika iet pie bijušajiem kora dziedātājiem. Es nedrīkstu saukt viņus par bijušajiem, viņi sevi uzskata par Radio kora dziedātājiem, jūt mums līdz, nāk uz koncertiem. Tas bija ļoti jauki iet ciemos pie šiem cilvēkiem,” stāsta Ieva Ezeriete.

“Ieva pēc izglītības ir vēsturniece un viņai ir vēsturnieces ķēriens darbā ar arhīva materiāliem un sapratne par to, kas vēstures avots,” atklāj Ilze Šarkovska-Liepiņa. “Mans uzdevums bija samērā vienkāršs. Tāpat skatīju cauri man atvēlētā laika perioda laikrakstus, pētīju recenzijas.

Bija liela vēlēšanās, kas arī savā ziņā neiespējama, mēģināt verbāli restaurēt Radio kora skanējumu grāmatā. Rūpīgi lasīju recenzijas, pētīju vērtējumus, mēģināju iedziļināties kora raksturojumos, ko snieguši recenzenti, jo ierakstu ir ārkārtīgi maz no 40. gadiem.”

Ilze Šarkovska-Liepiņa grāmatā aplūkoja kora darbībās laiku no tā dibināšanas 1940. gadā līdz 1962. gadam. “Tas ir laika periods, kad Latviju drebināja pamatīga turbulence un nemitīgi tika rekonstruēta un dekonstruēta Latvijas būve, tā, skaistā būve, kas tika uzbūvēta 20. - 30. gados. Pēckara periodā redzam, cik grūti nākas māksliniekiem iznest idejas, kas tika pamatotas agrāk,” analizē Ilze Šarkovska-Liepiņa.

Ar Latvijas Radio kora vadītājiem Sigvardu Kļavu un Kasparu Putniņu sarunājas Maruta Rubeze no LR 3 Klasika.

“Šīs sarunas vainago to, kas pēdējo 20 gadu laikā ir atstāstīts caur recenzijām un viņu izteikumiem presē,” vērtē Orests Silabriedis. “Interesanti pavērot, kā ir tapis Sigvards no 1987. gada, kad viņš kļuva par kormeistaru, no 1992. gada, kad viņš kļuva par Radio kora diriģentu. Liekas, ka pašam būtu interesanti salīdzināt savas domas. Sigvarda Kļavas tapšana lakoniskā veidā redzama. Līdzīgi ir ar Kasparu Putniņu. Grūti atbildēt, kādam jābūt cilvēkam, kas stājas kora priekšā, jo kad Edgars Račevskis, es teiktu, bija spiests aiziet, viņš ieteica Juri Kļaviņu. Kādam cilvēkam bija jānāk, ir grūti atbildēt.”

Orests Silabriedis norāda, ka Edgara Račevska laiks Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja amatā ir bijis īpašs, jo tas ir kaut kas autonoms un nesalīdzināms. “Tā Radio kora skaņa, ko izkopa Edgars Račevskis, tas bija pilnīgi kaut kas cits. No 1987. gadā kora skaņa tika mērķtiecīgi mainīta, tas notika pirmos piecus gadus, tas notika vēl līdz 2000. gadam, līdz koris bija ieguvis to, uz ko tiecās Sigvards. Tas ir kaut kas pilnīgi cits, nekā 60. – 80. gados,” bilst Orests Silabriedis.

Bet ir arī palikuši “baltie laukumi” pēc grāmatas uzrakstīšanas. “Tādi vienmēr rodas no jauna. Jebkurā pētījumā visu laiku ieraugi kaut ko nezināmu neparastu, perspektīva paveras plašāka un saproti, cik maz zini. Par kora dibinātāju Teodoru Kalniņu vēl varētu pētīt un pētīt. Viņš būtu pelnījis jaunu laikmetīgu grāmatu,” uzskata Ilze Šarkovska-Liepiņa.

“Šī grāmata nav analīze, drīzāk konstatējums, atstāstījums ar problēmsituāciju iezīmēšanu, lielākā vērtība ir tā, ka redzam, pie kuriem punktiem jāpiestrādā,” piebilst Orests Silabriedis.