Šodien atvērs pirmo tieši Raiņa un Aspazijas dzīvei un daiļradei veltīto virtuālo muzeju arlugano.lv. Kultūras Rondo studijā izvaicāsim virtuālā muzeja veidotājus par tā saturu.

Arlugano.lv ir daudznozīmīgs nosaukums, kas liecina – galvenais fokuss vērsts tieši uz Aspazijas un Raiņa trimdā Kastaņolā pavadīto periodu, kas vienlaikus ir gan ļoti aktīvs, īpaši Raiņa radošajā dzīvē, gan arī samērā maz pētīts un Latvijas iedzīvotājiem atklāts. Un tā ir arī iespēja virtuālā pastaigā iepazīt vietas, kuras Rainis apraksta “Kastaņolā” un šī perioda dienasgrāmatās – izstaigāt Lugāno, aplūkojot to gan senos, gan mūsdienu fotoattēlos, kā arī unikālos Niklāva Strunkes zīmējumos, kas glabājas Lugāno muzeja fondā.

Ideja par īpaši mūsu dižajiem dzejniekiem veltītas vietnes nepieciešamību internetā dzima Ilmai Elsbergai, jādomā, divu iemeslu dēļ: subjektīvais ir tas, ka savulaik, studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, viņa pievērsās Raiņa un Aspazijas fonda izpētei, bet objektīvais – strādājot Kultūras ministrijas padotības iestādē “Kultūras informāciju sistēmu centrs”, daudz darbojusies ar kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācijas projektiem. Un visam pāri – apziņa, ka Rainis un Aspazija ir enerģētiski ārkārtīgi piesātināts fenomens latviešu kultūrā.

Aspazijas un Raiņa gads ir, protams, labs laiks, kad atvērt drošticamu interneta resursu par abiem dzejniekiem, tomēr tas kalpojis tikai par papildu motivāciju, nevis pamatiemeslu, norāda I. Elsberga: “Ir 21. gadsimts, tagad jau gandrīz katrai ievērojamai pasaules personībai ir savs interneta resurss, kurā atrodama autorizēta informācija. Protams, arī par Raini un Aspaziju šī gada laikā daudz nācis klāt, kaut vai vietne aspazijarainis.lv, kurā ir gan rakstnieku biogrāfijas dati, gan informācija par aktuālajām jubilejas gada norisēm. Taču, kad kopā ar uzņēmuma “Tilde” zinību krātuves “Letonika.lv” vadītāju Anitu Vasiļjevu formulējām ideju par šādas vietnes nepieciešamību, pirmais ieraksts, kas parādījās meklētājā, ievadot vārdu salikumu “Rainis un Aspazija”, bija šāda nosaukuma viesu nams Jūrmalā. Tādējādi varam drusku lepoties, jo esam tādi kā celmlauži šajā jomā, piedāvājot resursu, kurā atrodami gan viņu darbi, gan dzīve, gan idejas.”

Par idejas akadēmisko pamatojumu gādāja profesore Ausma Cimdiņa, saturiskais piepildījums – Raiņa un Aspazijas mājas speciālistes Gaidas Jablovskas un pašas Ilmas Elsbergas rokās, tehnisko nodrošinājumu uzņēmusies firma “Tilde”, bet par finansiālo atbalstu veidotāji paldies saka Valsts kultūrkapitāla fondam: 17 000 eiro, kas biedrības “Atvērtās krātuves” iesniegtajam projektam tika piešķirti mērķpro­grammā “Raiņa un Aspazijas gads”, ir lielākā summa, kas kādam projektam šajā konkursā vispār atvēlēta.

Arlugano.lv veidota kā patstāvīga, daudzpusīga, interaktīva vietne ar vairākiem līmeņiem. Pirmais līmenis – vienkārši pastaiga pa Lugano, novērtējot fotogrāfijas, īsus citātus no dienasgrāmatām un “Kastaņolas”. Ejot tālāk, ir iespēja padziļināti iepazīt Raiņa un Aspazijas muzeju Lugāno. Tad – vēsturiskā ass, uz kuras uzlikti gan Raiņa un Aspazijas dzīves notikumi Lugāno pavadītajā laikā, gan notikumi pasaulē, uz kuriem dzejnieki aktīvi atsaucas sarakstē – jāatceras, ka laiks bija gana trauksmains, jo tuvojās un ritēja Pirmais pasaules karš, vēlāk – Latvijas Brīvības cīņas. Vēsturiskā ass ietver arī Raiņa un Aspazijas šajā laikā tapušos darbus, un, iespējams, kādam nāks kā pārsteigums tas, ka Raiņa dižākās lugas, bez kurām nav iedomājams viņa literārais mantojums, kā arī likteņdziesma “Daugava” un vairāki dzejoļu krājumi, tapuši tieši svešumā, ­Lugāno.