Top izstāde „Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16.gs. Pirmavotos”. Tā no 10. marta būs apskatāma Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas ēkā Rīgā, Rūpniecības iela.

“Piedāvājums būs unikāls – 500 gadus vecas grāmatas un rokraksti, iespēja skatīt šos šogad nozīmīgos materiālus oriģinālā,” par topošo izstādi raidījumā Kultūras Rondo bilst Latvijas Universitātes akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa.

Izstādē būs eksponēti arī unikāli 15.gs. beigu materiāli, kas vēsta par atsevišķiem reformācijas priekšvēstures jautājumiem, atspoguļo reformācijas laika notikumus un svarīgākās personas. Eksponēti būs arī M. Lutera, F. Melanhtona rokraksti, kas atbilst kultūrvēsturisku relikviju statusam. Izstādes kodolu veidos rokraksti un Reformācijas laika pirmizdevumi – Vācijas un Livonijas pirmo reformatoru darbi, tāpat grāmatas, kas piederējušas pirmajiem Rīgas luterāņu mācītājiem. Īpaši pieminams Andreass Knopke un viņa darbs “Tas, kas pirmais Evaņģēlija gaismu Livonijas pusē izplatīja”, kā arī viņa līdzgaitnieks Silvestrs Tegetmeijers.   

Taimiņa norāda, ka tās būs grāmatas, kas radīja reformāciju, kas veidoja reformāciju un kas pārdzīvoja reformāciju. "Arī pati bibliotēka ir reformācijas rezultāts. Dibināta 1524. gadā un dibināšanas notikumu konteksts ir nesaraujami saistīts ar to, kas notika visā Eiropā," bilst Taimiņa.

Runājot par pašu vēsturisko liecību – vēstuļu, dokumentu un grāmatu glabāšanu, Taimiņa atzīst:

“Ja šīs grāmatas pārdzīvoja reformāciju, kas saistījās ar grautiņiem un arī ar to, ka grāmatas sameta kaudzē pie Sv. Katrīnas likvidētā klostera sienas un tikai pēc vairākiem gadiem nodeva Rīgas rātei; ja grāmatas ir izturējušas Livonijas karu un Ziemeļu karu un izglābušās no katastrofas 1941. gadā 29. jūnijā, kad nodega rātsnams ar visu bibliotēku, domāju, viņām ir labvēlīgs liktenis un tā tas varētu arī turpināties.”

"Reformācija, ja runā par latviešiem, ir nozīmīgs latviešu rakstu valodas un grāmatniecības sākums. Reformācija pagrieza ideju par Dieva vārdu pret katru, kurš varētu ticēt, kuru varētu interesēt Dieva atbalsts un kuram būtu nepieciešamas idejas ne tikai runātā bet arī rakstītā formā," atzīst literatūrzinātniece Māra Grudule. "16. gadsimtā sāk rīkot dievkalpojumus valodās, kurā runā draudze, līdz ar to rodas nepieciešamība pēc grāmatām, kurā runa draudze. Rīgā tā ir latviešu valoda. Tiek tulkota reliģiska satura literatūra latviešu valodā, tiek domāts par to, kā noturēt dievkalpojumu latviešu valodā. Tas ir ļoti nozīmīgi – pirmais aizmetnis latviešu grāmatniecībai."

Vēsture daudzām tautām Eiropā ir līdzīga, Grudule bilst, ka, pateicoties reformācijai, savu rakstu valodu ieguva vairākas tautas, jo sāka sludināt dievvārdus šajā valodā.