26. aprīlī apritēs astoņdesmit godi, kopš diviem Latgales sabiedriskajiem darbiniekiem Jānim Cibuļskim un Vladislavam Locim radās drosmīga ideja dibināt pirmo profesionālo latgaliešu izdevniecību. Tolaik, aizvadītā gadsimta 30. gados, latgaliski pieejamas bija vien lūgšanu grāmatas, lai arī autori, kas rakstīja latgaliski, bija. Kopš latgaliešu izdevniecības izveidošanas Daugavpilī līdz pat savai nāvei trimdā 1984. gadā Vladislavs Locis bijis galvenais latgaliešu drukātā vārda izdevējs.

Šo piektdien, dienā, ko latgaliešu aktīvās sabiedriskās organizācijas aicinājušas valdībai noteikt arī kā Latgales dienu Latgales kongresa atcerei, Rēzeknē pašaizliedzīgajam un aktīvajam latgaliešu sabiedriskajam darbiniekam Vladislavam Locim tiks atklāts piemineklis - liels neregulāras formas akmens, ko pa vidu pāršķeļ izgaismots avots, simbolizējot izpostīto pasauli, bet pāri tam grāmata kā tilts starp dzimteni un trimdu.