„Ir mākslinieki, komponisti, par kuriem nav vērts zināt, kā viņi dzīvoja, kas ar viņiem bija. Galvenais dzirdēt. Šis ir tas gadījums, kad dzīves traģika palīdz saprast mūzikas mērogu un traģiku. Un otrādi,” tā par savu romānu "Reiz dzīvoja bruņinieks nabags… Grāmata par Musorgski" raidījumā Kultūras Rondo bilst tā autors Roalds Dobrovenskis.

Roalda Dobrovenska romānu "Reiz dzīvoja bruņinieks nabags… Grāmata par Musorgski" izdevis apgāds "Lasītava", to latviešu valodā tulkojusi Dina Nātiņa. Biogrāfiskais romāns oroģinālvalodā - krievu valodā - iznāca 1986. gadā. Dobrovenskis atklāj, ka tulkojums tapis jau drīz pēc tam, tikai romāna izdošana aizkavējās 30 gadus. Arī strukturāli romaņs nedaudz mainīts, tāpēc autors uzskata, ka tulkojums ir labāks, nekā oriģināls.

Dobrovenskis Musorgski salīdzina ar van Gogu mākslā. "It kā Francija un it kā Krievija, viss tik dažādi un tik līdzīgi. Absolūta vientulība starp ļoti talantīgiem un visjaunākajiem māksliniekiem, kuri paši jaunu vārdu teikuši pasaules mākslā. (..) Pilnīga vientulība. Tās vientulības traģika," bilst Dobrovenskis.

Autors atklāj, ka interese par mūziku un Musorgski viņam saistīta ar bērnību un viņa pirmo izglītību - kora diriģents. Tādā priekšmetā, kā partitūras lasīšanas saskāries arī ar Musorgska mūziku.

„Viens no radošā ziņā visbrīvākiem cilvēkiem, kas darīja gandrīz tikai tā, kā uzskatīja par nepieciešamu,” tā krievu komponistu Modestu Musorgski raksturo mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis. "Mūzika 19. gadsimta otrajā pusē mēģina atbrīvoties no tā, kas četrus gadsimtus valdījis – kārtība. Mūzika ļoti tiecas atbrīvoties (..) Musorgskis bija viens mūzikas atbrīvošanās pašiem pirmajiem īstenotājiem."

"Šī nav daiļliteratūra,” par Dobrovekska veikumu bilst Silabriedis. "Ja nu kaut kas īr balstīts tikai un vienīgi dokumentos un paša pieredzē, tad tas ir šis darbs. Te nav nekāda piedzejojumu. Varbūt ir  kādas vīzijas, bet tās ir balstītas izskaidrojamos avotos. Izcila iemiesošanās. Tas, ko vēstule, laikmeta dokuments, nošu raksts vai atmiņas nespēj iedoot, tas tiek aizpildīts ar paša pieredzi. Manuprāt, Roalds ļoti labi atceras, kā pats audzis, kā no puikas tapis par jaunekli un no jaunekļa par vīru. Ko nozīmē radoša cilvēka vientulība, ko nozīmē viņa pozīcija pasaulē, ko nozīmē mīlestības un sapratnes trūkums. (..) Izcila dokumentālās literatūras un autora iemiesošanās sintēze.