Turpinām ieskatu Romana Sutas 120. jubilejas gadā veltītajās izstādēs. Šodien Kultūras Rondo dodas uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, kur Lielajā zālē skatāma Romana Sutas radītā lietišķā māksla un dizains. Izstādē pārstāvēti darbi no astoņām privātkolekcijām un pieciem muzejiem. Daudz unikālu eksponātu, piemēram, Romana Sutas dekoratīvā keramika vienkopus tik lielā skaitā nekad iepriekš nav izstādīta. Šajā ekspozīcijā redzama arī Iļģuciema stikla fabrikā tapusī  vāze. Vienīgā zināmā vāze, kas tapusi pēc Romana Sutas skices. Pašas skices ir saglabājušās vairākas.

„Tuvākajā desmitgadē šādu visaptverošu skatu nevarēs redzēt, jo darbi aizies atpakaļ pie īpašniekiem, centāmies radīt vienoto Romana Sutas kā mākslinieka universu,” tā par Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā redzamo ekspozīciju bilst tā vadītāja Inese Baranovska.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcija ieskicē Romana Sutas glezniecību, grafiku, scenogrāfiju un paša mākslinieka personību.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja akcents ir stāstīt par Romanu Sutu kā dizaineru. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, arī šīs ekspozīcijas kuratore, uzsver, ka jau kopš 1918.gada Suta interesējies gan par grafisko dizainu, gan par noformējumu.

Izstādes fona skaņa ir Latvijas Mākslas akadēmijas studentu radīta videoinstalācija par Romana Sutas skiču tēmu, visapkārt zālei un arī telpas vidū ērti aplūkojami porcelāna šķīvji, keramikas vāzes, skices, arī mēbeles. Vispirms Inese Baranovska pieved pie neparasta skapja, jo ekspozīcija aizsākas ar darbnīcas „Baltars” salona skapja  rekonstrukciju. To pēc 1925.gada ilustrētā žurnāla fotogrāfijas darinājuši Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi. „Mums ir tikai leģendāri stāsti un žurnālistu apraksti. Ne plauktu izmēri, ne apraksti, nekas,” atklāj Inese Baranovska.

„”Baltars” veikums unikāls 20. gadsimta sākuma starptautiskajā kontekstā. Suta reklamēja un krāsainā un bagātā valodā pauda nacionālo identitāti, latviešu nacionālo pašapziņu modernā veidā. Ļoti neparasta valoda 20. gs. sākumām.

„Baltars” porcelānu saprata un novērtēja tikai neliela sabiedrības daļa. Šķīvis, no kura nevar ēst, bet var tikai apbrīnot, kas ir mākslas priekšmets un liekams pie sienas, to varēja novērtēt muzeju direktori kā Burkards Dzenis un Vilhelms Purvītis, kas uzreiz iepirka labākos darbus,” skaidro Inese Baranovska.

Darbnīca „Baltars” saistās ar vienu no spilgtākajām epizodēm latviešu dekoratīvās mākslas vēsturē laikā no 1925. līdz 1928. gadam, kā arī ar Romana Sutas pirmajiem starptautiskajiem panākumiem. Romana Sutas apgleznotie „Baltars” porcelāna šķīvji izkārtoti gan vitrīnās zāles vidū, gan pie sienas. Izstādē redzamas arī skices. Un Suta ir zīmējis un skicējis fantastiski daudz.

„Mēs redzam ģēnija virtuvi. Pirmo reizi izstādē redzam paustpapīra kaļkas, jo no šīs papīra kompozīcijas mākslinieka ideja tika pārnesta uz šķīvja. Tad virsglazūras apgleznojums. (..) Jāsaprot, lai dabūtu daudzkrāsainu šķīvi, to apdedzināja vairākas reizes, jo katrai krāsai ir sava temperatūra un cits režīms,” norāda Inese Baranovska.

Romana Sutas darinātajos šķīvjos varam vērot dinamisku un ļoti kustīgu kompozīciju. Viena šķīvja kompozīcijā ir vesels stāsts izstāstīts. Te parādās gan viduslaiku mākslas un ikonogrāfijas ietekme, gan Romana Sutas kinematogrāfiskā domāšana. Pēc darbnīcas „Baltars” bankrota 1928. gadā Romans Suta turpināja strādāt ar porcelānu un arī ar keramiku. Izstādē redzams viņa ieguldījums Kuzņecova fabrikas produkcijā:

„Jau pirms „Baltars” Suta mēģināja strādāt ar keramiku, bet neizdevās, jo viņš nepārzināja tehnoloģiju. Bet 30. gados, pateicoties Sutas ieteikumiem, Kuzņecova porcelāna fabrika attīstīja keramikas līniju, kas bija demokrātiskāk pieejama. Izstādē pirmo reizi plaši parādīti Sutas keramikas darbi,” bilst Inese Baranovska.

Izstādes tālākajā stūrī redzams mēbeļu komplekts - skapis, dīvāns un divi krēsli. Tas tapis pēc Sutas dizaina. Tur redzams arī unikāls ir paklājs, kas tapis 30. gados, kurā atkārtota „Baltars” kompozīciju tematika. Fantastiski košas krāsas, izrādās dziju krāsošanai mākslinieks pats sekojis līdzi. Šajā brīdī acis jāpaceļ uz augšu, jo unikālais paklājs atrodas nevis uz grīdas, bet ir pakarināts un labi aplūkojams.

Romana Sutas daiļradei veltītās izstādes skatāmas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 18.jūnijam, nedaudz ilgāk - līdz 9.jūlijam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.