“Jautājums par koru karu rīkošanu dziesmu svētku laikā arvien atvērts,” diskusijā raidījumā Kultūras Rondo skaidro  Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs diriģents Romāns Vanags.

Atšķirīgi Latvijas kormūzikas pārstāvji vērtē lēmumu koru karus nākamajos Dziesmu svētkos rīkot aptuveni mēnesi pirms svētkiem, nevis to laikā, kā tas vienmēr bijis līdz šim. Tā galvenais mērķis – mazināt kolektīvu lielo noslodzi svētku laikā. Tikšanās par šo jautājumu būs 20. jūnijā.

“Mana pārliecība, ka augtas klases koru karu dienu vajadzētu atstāt Dziesmu svētku laikā, kā līdz tam tikt, kāds ir tas ceļš, vai visi tam piekrīt, to es vēl nezinu,” turpina Romāns Vanags. Viņš piekrīt, ka dalībnieki ir noslogoti, jo svētku norišu klāsts ir kļuvis krietni plašāks, daudz kas pašiem dalībniekiem paslīd garām. 

“Viens no maniem argumentiem arī ir, ka koru kari ir spilgta tradīcija, ko mēs neesam ieviesuši un arī nebūtu tiesības svītrot no svētku norišu saraksta, un ir liela intriga dzirdēt labākos korus. Tas būtu zaudējums tiem, kas to gaida šo notiku. Tas ir diskusiju temats,” vērtē Romāns Vanags.

“Nav viennozīmīgas atbildes un ir daudz pārdomu,” bilst Koru nozares konsultatīvās padomes pārstāve, Ogres koru apriņķa virsdiriģente Aira Birziņa. “Katram no risinājumiem ir savi ieguvumi un arī zaudējumi. Es arī piekritu, ka koru kari varētu būt jūnija sākumā kopā ar dejotājiem un pūtēju orķestriem konkursu etaps, kad visas nozares varētu piesaistīt klausītājus un publicitātes uzmanību ar šo notikumu."

Aira Birziņa atgādina, ka Dziesmu svētki nav tikai notikums nedēļas garumā. Ja šis notikums būtu atsevišķi kādas nedēļas pirms kulminācijas nedēļas, nevajadzētu uzskatīt, ka tie vairs nav svētki. Arī Aira Birziņa vērtē, ka svētku nedēļa ir aktīva un koru kari tomēr paslīd garām no aktīvā redzesloka.

“Konkursa nervs ir svētku nedēļā īpašāks,” atzīst Aira Birziņa un piekrīt idejai, ka pats fināls varētu būt svētku nedēļā. “Gribas, lai koru karos varētu piedalīties pēc iespējas vairāk koru. Varbūt to sauc par pusfinālu, vai pirmo kārtu.”

“Atbalstu, ka koru kariem jāsaglabājas obligāti,” uzskata Dziesmu svētku Goda virsdiriģents Edgars Račevskis. “Fināls ir visspožākais. (..) Par notikumu ir liela interese un tam ir liela nozīme, kad sastopas čempioni un izšķir, kurš ir īstais čempions.”

Edgars Račevskis norāda, ka dziesmu svētku būtība ir dziesma, skanējums, kora varēšana, mūzika un to nedrīkst sasmalcināt ar cita veida pasākumiem. Nevajag pazaudēt galveno būtību.

“Man ir klusa cerība, ka svētku organizatori pārdomās un ieliks koru karus dziesmu svētku nedēļā. Patlaban koru kari, kas ir absolūta tradīcija un Latvijas tā brīža labāko koru parāde, ir ielikta jūnija sākumā, lai gan Dziesmu svētki ir jūlijā. Tas man nav saprotams - koru kari vairs nav dziesmu svētki,” uzskata Ints Teterovskis.

Diriģents Ints Teterovskis, komentējot iespējamo koru karu pārvietošanu, mūsu kolēģei Baibai Kušķei uzsvēris, ka, viņaprāt, koru karus uzskata par absolūti neatņemamu svētku daļu ar dziļām saknēm mūsu koru kustības vēsturē, un tādēļ, tos izņemot no svētkiem, viņaprāt, tiek noplicināta visa Dziesmu svētku galvenā ideja, kas pamatu pamatos tomēr balstās kordziedāšanā.

Savukārt diriģente Līga Celma-Kursiete norāda, ka vismaz vienreiz vajadzētu izmēģināt, kā ir, kad koru kari notiek pirms svētkiem.