Gleznotājas Rudītes Dreimanes jaunos darbus no 27. aprīļa varēs aplūkot mākslas galerijā “Daugava” ekspozīcijā ar vilinošu nosaukumu „Meitene ar cepuri”. Izstādes pavadtekstā var lasīt, ka „Cepure, kā sievietes garderobes aksesuārs ir gandrīz katrā gleznā un, protams, arī pati sieviete – meitene, pusaudze, dāma. Cepure gleznās piedzīvo transformāciju no romantiskas platmales līdz ziedu vainagam, līdz Jāņu nakts romantikai”.

Rudīte Dreimane nav no aktīvākajām un ražīgākajām gleznotājām. Bet kad viņas košie un izteiksmīgie darbi nonāk pie publikas, tad skatītāju uzrunā to savdabība. Var sacīt, ka Rudīte ir atgriezusies glezniecībā. Var domāt, ka tas notika 2012. gadā viņas pašas personālizstādes iespaidā Arsenāla Radošajā darbnīcā. Drīz sekoja pirmā gleznu izstāde galerijā "Daugava". Un nu jau otrā, kuras nosaukums „Meitene ar cepuri”.

Māksliniece stāsta, ka glezniecībā atgriezusies 2012. gadā pēc 10 gadu pārtraukuma, bijis laiks, kad strādājusi par skolotāju, laiks, kad auklējusi mazbērnus. Pirmo darbu pēc pārtraukuma veidojusi četrus mēnešus. Jaunie darbi ir priecīgi krāsu un satura ziņā, bet cepures, izdomātas cepures izvēlējusies gleznot citām sievietēm. Par sevi saka, ka pašai cepures nepiestāv.

Cepure kā ligzda – tā ir pašas mākslinieces cepure. Un arī pašportrets. Izskatās šķelmīgi un priecīgi. Rudīte Dreimane glezniecībā ienāca kopā ar paaudzi, kurā strādāja kursa biedrenes Helēna Heinrihsone un Anita Meldere. Jau tolaik Rudītes galvenais izteiksmes līdzeklis bija krāsa. Izstādes skaidrojumos var lasīt, ka „ visa viņas glezniecība ir strukturēta uz krāsu, pārējais ir pakārtots: krāsa rada telpu, gaismu, tēlus, emocijas. Un krāsa ir neizsīkstošu bagātību lāde, it īpaši mākslinieka rokās, kas jūt un saprot krāsu”.

Māksliniece atklāj, ka šobrīd glezno priekam, jo prieka mums ir par maz.

Gleznotājas Rudītes Dreimanes darbu izstāde „Meitene ar cepuri” mākslas galerijā „Daugava” Ausekļa ielā skatāma līdz 27.maijam.