“Cik forši, ka prieks par balvu ir dažādu izmēru. Sākumā tas bija Leļļu teātra autobusa izmēra prieks, jo par balvu uzzināju atpakaļceļā no Polijas. Kad atbraucām un teātris uzzināja, tas bija Leļļu teātra izmēru prieku. Kad ziņa aizgāja plašsaziņas līdzekļos, tas kļuva man par Latvijas mēroga prieku,” raidījumā Kultūras Rondo atklāj aktrise Santa Didžus.

2. jūnijā Latvijas Leļļu teātris ar Dmitrija Petrenko iestudēto izrādi "Kaštanka" piedalījās Starptautiskajā teātra festivālā „Valise” Polijā, Lomžā, kurā pēc žūrijas vērtējuma labākās aktrises balvu saņēma Santa Didžus, kura izrādē atveido sunītes Kaštankas lomu.

Novatoriskas lelles, jauni teātra formu meklējumi Starptautiskajā teātra festivālā „Valise” (Polija) -  Kultūras Rondo studijā Latvijas Leļļu teātra aktrise Santa Didžus, kas no festivāla pārveda labākās aktrises balvu, un režisors Ģirts Šolis.

“Būtu forši būt uz vietas, lekt kājās un saņemt starptautiskas gaviles,” bilst aktrise.

Toties tagad ir stāsts par balvu, jo ceļš pie balvas ir grūts un tāls un tik viegli tā nenāks. Lai balvu atgādātu uz Latviju, caur sociālo tīklu facebook sameklēta meitene, kas brauc caur Lomžu un to atvedīs. “Balvas prieks kļūst vēl garāks. Un kāds ir stāsts!” bilst Santa Didžus.

Vai balva ko mainīs aktrises dzīvē? “Ir sajūta, ka balvas piešķiršanas mirklis ir viens liels skaists punkts un mana dzīve kā mierīga upe rit tālāk,” atzīst Santa Didžus.

Režisors Ģirts Šolis piebilst, ka “labā lieta - balvas iedod atbalstu, ka neesi tajā laukā viens pats, apliecina zināmu kvalitāti”. Viņš arī stāsta, ka trauksmes sajūta, kāda pārņēmusi aktrisi, gatavojoties izrādei Lomžā, liecinājusi, ka var kaut kāds novērtējums nākt. Tāpat režisors norāda, ka Santa Didžus ir atbildīgi ķērusies pie sunītes Kaštankas lomas.

Santa Didžus atzīst, ka viņai šī izrāde patīk. “Ceru, ka būs izrādei pieprasījums. Patīk spēlēt, ceru, ka biežāk liks, varēšu biežāk pariet,” tā aktrise.

Izrāde Kaštanka, kurā Antona Čehova stāsts skatītājiem tiek nodots bez teksta palīdzības, izmantojot plašu citu teatrālo līdzekļu arsenālu, pie skatītājiem nonāca šī gada janvārī. Izrādes mērķauditorija ir pieaugušie un skolas vecuma bērni, ar kuriem režisors poētiskā veidā vēlējies runāt par māju un piederības sajūtu, ko katrs jūtam pret kādu īpašu vietu un cilvēkiem. Santa Didžus iestudējumā atveido vienīgo “neleļļu” lomu, bez kādiem palīglīdzekļiem vai teksta izspēlējot plašo Kaštankas pārdzīvojumu un ilgu stāstu un gūstot atzinību par sarežģīto aktierspēli arī no pašmāju teātra kritiķiem.

Runājot par festivālu Lomžā, Ģirts Šolis skaidro, ka leļļu teātra festivāli Polijā ļoti populāri. Šajā festivālā liela daļa izrāžu notika publiskās vietās. Un leļļu teātra festivāli atšķiras ar savu vienkāršāko valodu, tāpēc tiem piesaka izrādes, kas ir vairāk vizuālas, kas internacionāli vieglāk uztveramas.

“Leļļu teātrī pēc ilgāka laika ir izrāde, kur nav teksta barjeras. Interesanti bija uzzināt reakcijas, ko saprot ārzemēs par mūsu iestudējumu,” stāsta Ģirts Šolis par izvēli doties uz šo festivālu un rādīt iestudējumu “Kaštanka”. 

Santa Didžus uzskata, ka šādos festivālos vērtīgi ir skatīties maksimāli daudz izrāžu. “Es varu vērtēt, kas rosina manu kā aktiera fantāziju, daudz varu špikot un izmantot savā darbā. (..) Svarīgākais festivālā skatīties, kur aktieri no dažādām valstīm un dažādām skolām, vai darba veids un stils, kā viņi strādā, vai man saprotams, vai pazīstu to, ko aktieris dara. Vai es tā daru? Saprast profesiju no dažādiem skatu punktiem,” vērtē aktrise.

Ģirts Šolis norāda, ka otra vērtīgā lieta šādās starptautiskās tikšanās reizēs ir komunikācija ar māksliniekiem no citām valstīm, kas strādā šajā žanrā.