Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs un tā autori oktobra sākumā ieguva Gada balvu Rīgas arhitektūrā. Stikla mākslinieks Ernests Vītiņš ir viens no šīs komandas. Viņš modernās ēkas interjerā veidojis vairākus stikla mākslas objektus. Arī iespaidīgo darbu „In Nature” („Dabā”) - sapņu mežu veidotu no stikla.

Kultūras Rondo ar mākslinieku Ernestu Vītiņu tiekas Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centrā pie viņa speciāli šai vietai radītā mākslas darba „Dabā”, to veido lieli, gaismās mirdzoši stikla stabi, kas raisa asociāciju ar koku stumbriem.

“Doma bija tiešā veidā sasaistīt mājas vēstījumu “Dabas māja”. Subjektīvi mans redzējums par to tēmu, kas ir dabā. Vienkāršs atskaites motīvs par to, kas ir mežs. Māja jauna – tas man bija sapņu mežs. Jauns cilvēks iestājas augstskolā, viņam ir sapnis, ko cer sasniegt. Tas arī sasaistās ar sapņu mežu," savu ieceri raksturo Vītiņš.

Vītiņš arī atklāj, ka sākumā bijusi iecere skulptūru gaismot, bet tas nav izskatījies, kā iecerēts. Tagad stikla stumbrus izgaismo led lampiņu lentes, uz kurām sākumā raudzījies skeptiski kā uz Ziemassvētku motīvu. Bijušas bažas, ka lampiņu virtenes monumentālos veidojumus padarīs nenopietnus. Bet arhitekti un LU pārstāvji akceptējuši.

Pieci metri augstie stikla koku stumbri ir viens no Vītiņa radītajiem objektiem, vēl viņš veidojis Dabaszinātņu centra stikla uzrakstu un trīs solus - tiem Ernesta radīts dizains, taču tie nav roku darbs.

"Lielā kompozīcija ir pilnībā roku darbs aukstā apstrāde. Tas nozīmē, ka visi darbi notiek bez stikla papildus kausēšanas un sildīšanas. Soliņi ir nākamais etaps, kur iesaistās daudz tehnoloģijas," atklāj Vītiņš. Savukārt uzrakstā pie ieejas savienojas rūpnieciskais darbs, daudz roku darba, kā arī vēl kārstā apstrāde. Tas sastāv no 2560 maziem stikla gabaliņiem, var teikt, sadalīts pikseļos.

Ernests Vītiņš nāk no ģimenes, kurā teju visi ir mākslinieki, katrs savā jomā: aktieri, baletdejotāji, mākslinieki. Stikls ir sfēra, kurā neviens no radiniekiem nav darbojies, tādēļ Ernesta izvēlējās tieši šo materiālu.

"Es būšu korekts, un teikšu, ka stikls ir ļoti draņķīgs materiāls, ar kuru strādāt. Stikls nepiedod sliktu garastāvokli, stikls nepiedod steigšanos. Tajā pašā laikā, ja dari visu pareizi, vari panākt fantastisku efektu. Ar stiklu tu vari kļūdīties miljons dažādos veidos, pie tam, ja tu izsit robu, nevar piešpaktelēt, ir jātaisa no jauna. Viņš nepiedod nekādas nopietnas atkāpes, tajā pašā laikā, strādājot ar karsto stiklu bieži sanāk ļoti smukas nejaušības.

Ja esi bijis pacietīgs un visu izdarījis korekti un salīmējis, vari panāk to efektu, ko nepanāksi ne ar vienu citu materiālu. Īpaši startā stikls ir ļoti prasīgs materiāls," savu materiālu raksturo Vītiņš.

Kopš Mākslas akadēmijas absolvēšanas Ernests Vītiņš izvēlējies netradicionālu veidu, kā strādāt ar stiklu. Jau beidzot bakalaura studijas Ernests vēlējās taisīt milzīgu stikla kompozīciju, tieši tādēļ, ka neviens tā nedara. Toreiz iedvesmoja Gruzijas kalni. Maģistra diplomdarbs bija dzimtas kapu piemineklis no stikla. Mākslinieka radīti ir arī izgaismoti vides elementi, stikla sienas, dažādi stikla kausējuma darbi un kopš 2010.gada veido arī piemiņas akmeņus. Ernesta Vītiņa radītās stikla skulptūras veido saspēli ar gaismu, tāpēc tās īpaši piemērotas uzstādīšanai saulainās vietās vai mākslīgi veidotā apgaismojumā.