Uzsaucot „Daudz laimes!” režisoram Jānim Streičam dzimšanas dienā esam Kultūras Rondo izvēlējušies savas desmit filmas, kuras aicinājām vēlreiz noskatīties desmit ar kino pasauli saistītiem cilvēkiem - topošajiem un jaunajiem režisoriem, producentiem, kino blogeriem, kino pētniekiem, u.c.. Filmu fragmenti, vēsturiski arhīva ieraksti ar Streiča komentāriem pēc filmu pirmizrādēm un mūsdienu redzējums veidos Kultūras Rondo stāstu - Streiča filmu retrospekciju. Ceļojumu laikā sāksim ar 1967. gadā uzņemto filmu „Kapteiņa Enriko pulkstenis” kinoblogera Sergeja Timoņina skatījumā. 

„Avantūrisma un piedzīvojuma gars ir tāds, kas aktuāls visos laikos,” par filmu „Kapteiņa Enriko pulkstenis” bilst kinoprojekta "Spektrs" līdzdibinātājs Sergejs Timoņins. 

Jāņa Streiča pirmo filmu, 1967. gadā uzņemto „Kapteiņa Enriko pulkstenis” viņš izvēlējies, jo gan bērnībā, gan noskatoties tagad pēc 20 gadiem, šī arvien ir viena no viņa bērnības mīļākajām filmām.

Tā runā par visu, kas 6 – 7 gadus veciem puikām ir aktuāls. "Jebkurš mazs zēns gribētu iekulties kaut kādā kriminālintrigā, kur viņš ir galvenais varonis, viņš apved visus ap pirkstu un beigās visus uzvar. Tas varbūt ir nedaudz bīstami un ir piedzīvojumi," vērtē Timoņins. Pašam gan šādi piedzīvojumi nav gadījušies.

„Tai ir savs šarms,” vērtē Timoņins, neskatoties uz to, ka 1967. gadā uzņemtā padomju filma mūsdienās izskatās nedaudz naivi. Tāpēc tā arī ir jāuztver kā 1967. gada filma un nevajag salīdzināt ar mūsdienām.

Vēl Timoņins norāda, ka šādas filmas labi ļauj salīdzināt, kāda bijusi Rīga kādreiz un kādā tā ir tagad. Tāpat viņu pārsteigusi no šodienas viedokļa skatoties aktieru dabiskā spēle.