Pagājušajā nedēļā, no 19. līdz 23. oktobrim, Vācijā notika Frankfurtes grāmatu gadatirgus “Frankfurt Book Fair 2016”, kurā piedalījās arī Latvijas izdevēji. Skaitļi ir iespaidīgi: gadatirgus notika jau 68. reizi, tajā piedalījās 7100 dalībnieku no vairāk nekā 100 valstīm. Izstāde piedāvāja ap 4000 pasākumu.

“Skudru pūznis, neviens salīdzinājums neder,” tā Frankfurtes grāmatu gadatirgu raksturo raidījuma Kultūras Rondo viesi, kuri arī paši pagājušā nedēļā strādāja Frankfurtē.

“Tikšanās, pārsvarā ar izdevējiem,” darbu šajā grāmatu tirgū raksturo izdevniecības „Liels un mazs” vadītāja Alīse Nīgale. “Ejam tikties un aicinām pie sevis. Parasti ir tā, ka tas, kurš aicina pie sevis, arī stāsta par grāmatām, ja ejam uz kāda cita izdevēja stendu, ejam uzklausīt, jo meklējam arī ko izdot latviešu valodā. Tās ir tikšanās, kurās izvēlies vienu, divus, trīs nosaukumus no sava kataloga, kurus uzskati par šim izdevējam piemērotākajiem. Galvenais ieintriģēt.

“Liela nozīme, ka šobrīd daudz spēcīgāka grantu sistēma ārzemju izdevējiem, tas noteikti liels pluss, kāpēc izdevēji iesaistās kontaktos ar mazāk zināmām valodām un mazāk zināmiem autoriem,” vērtē Nīgale.

"Tā ir tikai normāla sistēma, jo katrā civilizētā valstī pastāv valsts dotācija grāmatu tirgošanai, savas kultūras nešanai uz ārpusi. Tāpat, kā mēs atbalstām koncertturnejas, filmu izrādīšanu ārzemēs, pienākas atbalstīt arī grāmatu izdošanu," piebilst Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja, apgāda Jāņa Rozes vadītāja Renāte Punka.

Savukārt viens no Rakstnieku savienības uzdevumiem līdzdalībai šajā grāmatu tirgū bija piedalīšanās starptautiska tīklojuma literāriem tulkojumiem Eiropā dibināšanai, atklāj Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.

Jundze skaidro, ka tās būs iespēja satikties vairāku valstu menedžeriem un izzināt, kādas programmas tulkojumiem katrā valstī piedāvā. “Vairākās vietās varētu strādāt pēc principa, ja jūs izdodat mūs, mēs izdodam jūs, apmaiņa varētu notikt," uzskata Jundze un piebilst, ka mazās valstis dzīvo katra ar savām problēmām, kas visiem līdzīgas. 

Iesaistoties šajā tīklojumā Rakstnieku savienība zināmā mērā pārņem bijušā Latvijas literatūras centra funkcijas.

Tikmēr tepat Latvijā sociālajos tīklos asi apsprieda izteikto pieņēmumu par vienas grāmatas pašizmaksu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas statistiku, ka 2015.gadā par gandrīz 20% sarukusi latviešu daiļliteratūras grāmatu vidējā tirāža, sasniedzot zemāko rādītāju kopš neatkarības atjaunošanas. Vienlaikus pieaudzis izdoto latviešu daiļliteratūras grāmatu skaits.

Punka uzskata, ka jānošķir profesionāla, kvalificēta izdevējdarbība no “samizdata”.

“Pieaugošo skaitu un tirāžu krišanos veicina tādi gadījumi, kas tika aplūkoti raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" kā piemērs izdevējdarbībai. Tas ir tas, kā grāmatas nedrīkst izdot, tas neatspoguļo visus ar grāmatas tapšanu saistītos procesus un izmaksās,” norāda Punka. 

Savukārt Nīgale atzīst, ka viņu vairāk uztrauc, ka sabiedriskajā televīzijā ir tik apšaubāmas kvalitātes raidījums, kas izmanto pat melīgu informāciju.