Somu rakstniece Emmi Itaranta ir ieradusies Latvijā uz sava pirmā romāna „Ūdens atmiņa” atvēršanas svētkiem. Jāņa Rozes apgāds un tulkotāja Maima Grīnberga bija sarīkojuši latviskā tulkojuma grāmatas atvēršanas svētkus Rīgā un Valmierā, kur lasītāji varēja klausīties latviskojuma fragmentus un iepazīties ar pašu Emmi Iterantu.

“Esmu mācījies dramaturģiju, esmu nodarbojusies ar dažādiem rakstniecības darbiem, esmu bijusi sabiedrisko attiecību cilvēks, dramaturga asistente, rakstīšanas pieredze bija dažādās jomās, bet prozu nebiju rakstījusi” ar sevi iepazīstina Emmi Iteranta.

“Mani vienkārši interesēja klimata pārmaiņas, jo sevišķi no ūdens resursu viedokļa,” tā par izvēli futūristiskam romāna sižetam, kas saistīts ar klimata pārmaiņām un ūdeni, bilst Iteranta.

“Esmu dzimusi Somijā, tur ūdens ir visās vietās un daudz. Klimata pārmaiņu temats mani interesēja un lasot par to, sapratu, ka ūdens ir viens no apdraudētākajiem resursiem, tāpēc gribēju iztēloties Somiju, kurā nav ūdens.”

Lielākā daļa tekstā minēto vietu ir reālas, kas atrodas vai nu Somijas ziemeļos vai nu pie robežas ar Krieviju, par romāna ģeogrāfiju skaidro Iteranta. Tikai tālajā nākotnē, kur notiek romāna darbība, ir mainījušās kontinentu un okeānu robežas, daļa no vietām ir pārvietojušās. Vairs nav Pēterburgas bet ir Jaunais Pīters.

Rakstniece atklāj, ka daudzi lasītāji viņai teikuši, ka tas nav zinātniskas fantastikas. “Arī mana ideja bija, ka izmantošu faktus un notikumus, kas pasaulē jau ir notikuši. Kaut gan ir runa par iztēlotu nākotni, gribēju uzrakstīt, lai tas ir pēc iespējas ticami,” bilst Iteranta.

Brīdī, kad notiek romāna darbība, lielākā daļa pasaules resursu ir izlietoti, līdz ar to iedomātās nākotnes lielākais resurss ir tas, ko esam pēc sevis atstājuši. Romāna varoņu atradumi saistīti ar saziņu. Viņi dzīvo pasaulē, no kuras vēsture vai zināms vēstures posms ir ar nodomu aizslaucīts prom.

Grāmata tapusi gandrīz trīs gadus. Turklāt Iteranta to rakstījusi uzreiz divās valodās – somu un angļu. Kādas atšķirīgas nianses varbūt ir, bet viņa cer, ka abas grāmatas ir tik tuvu viena otrai, cik vien iespējams. Kāpēc divās valodās? Laikā, kad Emmi Iteranta sākusi rakstīt romānu, viņa bija pārcēlusies uz dzīvi Anglijā un mācījās radošo rakstīšanu. Šis darbs bija daļa maģistra programmas, tāpēc vispirms tas tapis angļu valodā, bet rakstniece uzskatījusi, ka vajag arī rakstīt savā dzimtajā valodā – somu valodā.

Emmi Iterantas romāns „Udens atmiņa” Somijā darbs iznāca 2012. gadā un izpelnījās lielu lasītāju un vērtētāju ievērību. Romāna tulkošanas tiesības nu jau pārdotas 21 valstij vai valodas teritorijai: angļu/amerikāņu, arābu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, gruzīnu, igauņu, itāļu, japāņu, korejiešu, krievu, latviešu, lietuviešu, norvēģu, portugāļu, spāņu, ungāru, turku, vācu un zviedru.

Pagājušajā gadā iznāca Emmi Iterantas otrais romāns „Noausto ielu pilsēta”, kas ir ieguvis Tamperes pilsētas literāro balvu Somijā un tā tulkošanas tiesības jau pārdotas 7 valodas teritorijās. Latvija tām var pievienoties.