Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkā ik pa laikam notiek kādi notikumi, kas liek pievērsties tam, kā tika celta bibliotēka un kas ir tās arhitekts. 17. janvārī, arhitekta Gunāra Birkerta 92. dzimšanas dienā, LNB atklāj izstādi "Gaisma pils un stikla kalns. Stāsts par Latvijas Nacionālo bibliotēku un tās arhitektu". Izstādes veidošanā piedalījušies "DD Studio" mākslinieks Jānis Mitrēvics un arhitekts Jānis Dripe.

Jānis Dripe norāda, ka šīs ir divas nelielas ekspozīcijas, kas stāsta par bibliotēku tās arhitektu. “Lejas ekspozīcija ir oficiālāka, tur galvenā persona ir ēka, kur parādās Birkerts un Ģelzis [arhitekts Modris Ģelzis], kas šai idejai ir palīdzējuši materializēties,” bilst Dripe.

Ekspozīcija par bibliotēkas ēku ir stāsts par sapni, kurš aizsākās 1919. gadā. Jau tad visi zināja, ka vajadzēs jaunu ēku. “12. stāva ekspozīcija ir vērsta vairāk uz personību. Stāsts par Birkertu, kurš ir laimīgs tajā ziņā, jo ir samērā nekomerciāls arhitekts. Viņam nav neviena debesskrāpja, viņa radošajā portfelī ir muzeji, bibliotēkas, baznīcas, privātas villas,” turpina Dripe.

“Varam teikt, ka tas ir viens stāsts, kuram ir divas daļas. Pirmais stāsts ir par bibliotēku no idejas, no sākuma. Augšā kā punkts uz i ir stāsts par cilvēku, kas šo ideju realizēja līdz galam šo stāstu - par Birkertu,” uzskata Mitrēvics. 

Ekspozīcija par Gunāru Birkertu veidota kā arhitekta studija jeb kabinets, kur ir viņa skices un zīmējumi, lai būt iespēja sajust un saprast “arhitekta virtuvi”. Tajā pašā laikā viņa galvenie darbi kā modeļi ir redzami uz plauktiem. Tur arī atrodas Birketu ģimenes klavieres, kuras Gunārs Birkerts bērnībā ir spēlējis.