Maija pēdējā nedēļas nogalē suitos – Alsungā un Jūrkalnē – notika 1. Latvijas dūdenieku saiets. Jā, tieši dūdenieku ar ‘e’, jo kārtīgs suits nemaz nevar izrunāt vārdu „dūdinieks”, kā šo instrumentu spēlētājus sauc citur Latvijā.

„Mūsu pusē tā lieta nav bijusi sveša, bet pārtrūkusi kā visur Latvijā,” tā par dūdu spēli suitu pusē Latvijas Radio raidījumā „Kultūras Rondo” atzīst 1. Latvijas dūdenieku saieta organizators, folkloras kopas „Suitu dūdenieki” vadītājs  Juris Lipsnis.

Vai šis bija pirmais Latvijas dūdinieku saiets? Jāteic, tādi notiek periodiski. Laiku pa laikam latviešiem uzrodas kāds bungu un dūdu mūzikā iemīlējies vīrs, kurš nevēlas vairs spēlēt viens, bet sapulcina vienkopus vairākus dūdu spēlētājus, un bez bungām jau tā īsti  neskan. Iepriekšējā reize, šķiet, bija pirms apmēram 20 gadiem, un tas bija Mikus Čavarts, viņa mērķis bija radīt patiesi skaļu, vīrišķās enerģijas pilnu mūziku, un lielā mērā dūdu un bungu grupas grupa „Auļi” dzimšana ir šo saietu rezultāts.

Tagad sarosījušies suiti, un, kā izskaidroja Juris Lipsnis, pirmā saieta nosaukumu, viņi tomēr arī formāli drīkstot paturēt, jo šis esot bijis pirmais Latvijas dūdenieku saiets - ja citur Latvijā dūdu spēlētājus saukt par dūdiniekiem, tad kārtīgs suits to nemaz nespējot izrunāt, viņiem ir dūdenieki.

Šī saieta viens no mērķiem bijis arī kopt savulaik slaveno suitu dūdenieku piemiņu, saieta ietvaros tika muzicēts ne tikai no skatuves, vai dančus spēlējot, bet arī kapos.