Paraudzīties uz pasauli no dabas perspektīvas šogad aicina ikgadējais Baltijas laikmetīgās mākslas notikums “Survival Kit”, kas risinās jau devīto reizi. Festivālam šogad dots nosaukums „Saiet ābolā* kokā* sēnē* ledājā* gliemežvākā* briedī* kanārijputniņā* sikspārnī”. Starptautisko laikmetīgās mākslas izstādi veido 24 mākslinieki, bet par festivāla norises vietu izvēlēta bijusī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēka, kas lieliski mijiedarbojas ar tur izstādītajiem mākslas darbiem. Un galu galā festivāls turpina tradīciju izmantot Rīgas tukšās ēkas.

Bijusī Bioloģijas fakultātes ēka Kronvalda bulvārī nemaz tik tukša nav, tajā joprojām atrodas Botānikas un zooloģijas muzejs, arī Ķīmijas vēstures muzejs, taču šeit arī daudz tukšu telpu un auditoriju. Ķīmijas vēstures muzejā izstādīts arī festivāla mākslinieces no Zviedrijas Kristīnes Odlundas darbs „Nātres stresa sauciens”.

“Viņa strādā ar skaņu, pēta augus, kā tie reaģē trauksmes situācijās,” iepazīstina festivāla “Survival Kit” kuratore Solvita Krese. “Rada elektromagnētiskos viļņus, kurus var reģistrēt un pārvērst skaņā, notīs. Augi izstrādā specifisku vielu, ja nāk insektu uzbrukums. Tas arī attiecas uz kokiem, īpaši meža micēlijs nodod informāciju tālāk, ja nāk insekti, kas uzbrūk augam vai kokam. (..) Redzam shēmu, kā nātre izdot trauksmes kliedzienu. Video darbā tas ir pārvērsts skaņā, notīs, māksliniece to radījusi kā skaņdarbu.”

Stāstot ar šīs gada “Survival Kit” norises vietas un tēmas izvēli, Solvita Krese bilst, ka tas saistījies ar prezidenta vēlēšanām ASV un cilvēku izvēli par labu Donaldam Trampam. Tas mudinājis palūkoties izglītības virzienā un tā kā Latvijas Universitātei ir daļēji tukšas ēkas, tas mudinājis sazināties.

“Runājot par alternatīvo izglītību, soli pa solim nonācām līdz augiem un dzīvniekiem, ka viņi ir mūsu skolotāji lielā mērā. Pamēģināt skatīties ar dzīvnieka un auga acīm uz pasauli. Kā kliedz šī nātre, kāda viņai valoda, kā sarunājas koki mežā.

Kā jūtas sikspārnis naktī, ko domā kūstoši ledāji Antarktīdā, kas uzkrājuši tūkstošiem gadu vecu informāciju šajos sasaluma slāņos. Sajūti sevi kā mazu daļiņu lielā veseluma un sāc domāt par lielo kontekstu. Redzi, cik sīkas ir politiskās spēles. Jo atkāpies dabā un mēģini mainīt savu patērniecisko skatienu, sāc saprast lietas labāk,” vērtē Solvita Krese.

Bijušajā dabaszinātņu ēkā daudzi darbi iegūst papildu informāciju un jēgu, norāda Solvita Krese

Viens no darbiem, kas tieši runā par skolu, ir Ievas Epneres video un instalācija „Zaļā skola”. Viens no instalācijas priekšmetiem ir kaste ar dīgstošiem zirņiem. Citā telpā instalācija „Psihotropais nams – Zooētikas Ballarda tehnoloģiju paviljons”, ko veidojuši divi lietuviešu mākslinieki Nomeda un Gedimins Urbonas, te izvietota savdabīga laboratorija.

“Vienkāršoti sakot, tiek audzētas sēnes vai no sēnēm dažādi objekti,” komentē otra festivāla kuratore Inga Lāce.

“Mākslinieki bieži strādā kopā ar dažādu jomu speciālistiem, lai izdomātu risinājumus nākotnei. Viņi neapstājas pie domas, ka ir ekoloģiskā krīze un planētai vairs nav izredžu, viņi saka, ka mums vajag sadarboties, lai izdomātu teju utopiskus risinājumus. Piemēram, audzēt traukus no sēnēm.”

Savukārt „Poētiskās izpētes laboratoriju” rāda mākslinieks Andris Eglītis, kurš, pavadot vasaras Drustos, pazūd „savvaļā”, tur arī top viņa darbi. Solvita Krese bilst, ka mākslinieks ir “atdevis savu otu dabai un pati daba radījusi šīs gleznas”.

Kādā auditorijā Monreālā, Kanādā, dzīvojošais zīmētājs un rakstnieks Džims Holioks izstādījis grāmatu un instalāciju „Deviņpadsmit noktirņu grāmatu”, katra grāmatas daļa atrodas uz sava auditorijas galda, kam līdzās balti cimdi.

“Šo grāmatu ar 19 nodaļām es iesāku, kad biju 21 gadu vecs un pabeidzu tagad, kad man ir 38 gadi. Tas ir gana sarežģīts mākslas projekts, katra no šīs grāmatas 19 nodaļām kopā veido 500 lappuses,” komentē pats mākslinieks. “Par ko ir stāsts. Mūzikā ir pazīstams žanrs - noktirne, piemēram, Šopēna noktirnes, manas grāmatas stāsts arī risinās naktī, viss skumjais notiek naktī. Katra nodaļa iesākas ar sapni, tā ir fantāzija, tas nav episks vēstījums par labo un ļauno, tas ir mazliet baiss, jo notiek naktī. Es sajūtu, ka nakts ir arī mierīgs laiks. Šajā grāmatā, manuprāt, ir daudz kā - zīmējumi, lasīšana, darbošanās, domāšana un arī sapņošana, ko katrs esam piedzīvojis bērnībā. Un katrs no šiem procesiem ir brīnišķīgs.”

Kā orientēties šajā ēkā un kā sastapties ar darbiem. Protams, ir pieejams katalogs un buklets, kur ir kartes

“Telpas ir milzīgas un mēs neesam apdzīvojuši visas telpas, bet vairākus spārnus. Ir jāstaigā pa ēku. Staigāt pa šo brīnišķīgo ēku pats par sevi ir piedzīvojums. Skatot no augšas karti plāns izskatās kā zvaigžņu kuģis vai burts H, varbūt kādas ķīmijas formulas burts,” atklāj Solvita Krese.

Laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit” ilgs līdz 1.oktobrim, piedāvājot arī plašu lekciju, filmu, ekskursiju un citu notikumu programmu.