Mēs atkal svinam Aspaziju - izdots pirmais Aspazijas Kopoto rakstu krājuma sējums, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros atklāta izstāde-veltījums "Aspazijas pirmā dzejoļu krājuma "Sarkanās puķes" izdošanas 120 gadu atcerei". Savukārt Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā aizvadīti zinātniskie lasījumi "Joprojām nezināmā Aspazija". Kultūras Rondo par Aspaziju saruna ar Kopoto rakstu sastādītāju Ausmu Cimdiņu un muzeja muzeja speciālistēm - Astrīdu Cīruli no Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Majoros un Elvīru Blomu no Raiņa un Aspazijas mājas Baznīcas ielā. 

„Mēs mīlam Aspaziju kā spilgtāko romantiskās dzejas pārstāvi latviešu literatūrā, kā mīlestības priesterieni, bet viņa ienāca un sevi pieteica literatūrā, un nedalītu sabiedrības uzmanību ieguva ar dramaturģiju. Tās bija naturālistiskā manierē tonētas sadzīves drāmas, ar Ibsena rokraksta dziļumu un smagumu,” sarunā Kultūras Rondo atklāj Ausma Cimdiņa.

Lielā daļa sējumā iekļauto lugu ir publicētas vēl pirms iznāca viņas pirmais dzejoļu krājums „Sarkanās puķes (1897.) "Aspazija literatūrā ienāca ar dramaturģiju un mēs riskējām piedāvāt tieši šo dramatisko konfliktu piesātināto Aspazijas dramaturģiju," bilst Cimdiņa. "Tā ir neordināra izvēle, jo Aspazijas Kopoto rakstu izdošanas vēsturē kopš 1904. gada visi vienmēr sākuši ar dzeju."

„Grāmata izdevusies skaista un iespaidīga. Bijām lielās šaubās par sarkano krāsu. „Sarkanās puķes” – tā sarkanā ir visdinamiskākā, kas nav tikai revolucionāra, bet ir arī dzīvības, laimes, mīlestības krāsa. Liekas, ka Aspazija mūsu kultūrā visu to simbolizē. Man likās, vai tik nebūs par traku. Mēs pat nonācām domstarpībās ar mākslinieku Aivaru Plotku. Likās, ka nevajag, jo šobrīd varbūt Aspazija ir vairāk „zilās ilgu puķes dzejniece”. Viņš mani neklausīja. Esmu priecīga, ka viņš mani neklausīja,” atklāj Cimdiņa.

Aspazijas Kopotos rakstus izdod Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, otrajā sējumā būs ietverta dzeja, trešajā - vēstules.

"Aspazijas pirmā dzejoļu krājuma "Sarkanās puķes" izdošanas 120 gadu atcerei"

Aspazijas pirmais dzejoļu krājums “Sarkanās puķes” iznāca 1897. gadā. Tas iezīmē dzejnieces ienākšanu literatūrā, rāda spilgtu un neparastu personību. “Sarkanās puķes” ir jauns pavērsiens tā laika dzejā, kas ievada mūsdienīgu dzejas uztveri. Aspazijas dzejoļu krājums ir pildīts ar tolaik brīvdomīgām, kaislīgām, apkārtējo pasauli un tās vērtības bieži noliedzošām, bet arī mūsdienās aktuālām idejām, dodot spēku noticēt, ka katrs cilvēks pats var ietekmēt un veidot savu un arī līdzcilvēku dzīvi.

Izstādes centrā ir grezns krājuma “Sarkanās puķes” izdevums un nedaudzas Aspazijas piemiņas lietas, kuras ietver mākslas darbi. Ziedu motīvi, sieviešu tēli un ainavas atklāj tā laika kultūras vidi. Jūgendstila noskaņas un motīvi gan sasaucas, gan disonē ar Aspazijas dzeju. Izstādi veido 20. gadsimta sākuma mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Darbu autori ir labi pazīstami mākslinieki – Janis Rozentāls, Bernhards Borherts, Rūdolfs Pērle, Pēteris Krastiņš, Kārlis Brencēns, Pēteris Kalve un Alisa Dmitrijeva.

„Liktenīgas sievietes anatomija”

Savukārt 17. martā Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 notiks Aspazijas 152. dzimšanas dienas dzejas un prozas lasījumi „Liktenīgas sievietes anatomija”

Pasākumā par liktenīgajām sievietēm stāstīs un ar dzejas un prozas lasījumiem uzstāsies dzejnieki Inga Gaile, Toms Treibergs, Lote Vilma Vītiņa un prozaiķe Elizabete Lukšo. Muzeja speciāliste Elvīra Bloma stāstīs par t.s. Aspazijas provokācijām.