Ieskatīties 18. gadsimta ideju pasaulē; iepazīt procesu, kā Johans Gotfrīds Herders atklāja latviešu tautasdziesmas un izveidoja pirmo tautasdziesmu krājumu, kā arī izsekot ceļam, kas ved no Herdera aktivitātēm līdz Krišjāņa Barona "Latvju dainām" aicina izstāde "Herders un Barons". Par tautasdziesmu vākšanas priekšvēsturi apgaismības laikmetā Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadošajiem pētniekiem Beatu Paškevicu un Paulu Daiju.

“Pastāv saistība starp Herdera idejām par folkloras nozīmi un to nozīmi, ko tautasdziesmām piešķīra jaunlatvieši jau 19. gadsimtā,” norāda Pauls Daija. “Izstādē paradām ceļu, kādu Baltijas kultūra nostaigājusi no 18. gadsimta, kad Herders atklāja tautasdziesmas, līdz 19. gadsimta beigām, Latvju dainu monumentālam izdevumam.

Tautasdziesmas no etnogrāfiska, antropoloģiska intereses objekta, kādas tās bija 19. gadsimta apgaismotājiem kļuva par tautas arhīvu un nacionālās identitātes pamatu."

Krišjāņa Barona (1835–1923) vērienīgajam tautasdziesmu apkopojumam "Latvju dainas" un UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā iekļautajam Dainu skapim, kurā glabājas no visas Latvijas iesūtīto tautasdziesmu rokraksti, ir īpaša priekšvēsture. Tautasdziesmas Eiropas intelektuāļu redzeslokā nonāca jau apgaismības laikmetā, un liela nozīme to vērtības atklāšanā un vākšanas pirmssākumos bija vācu mācītājam un domātājam Johanam Gotfrīdam Herderam (1744–1803).

1764. gadā Herders ieradās Rīgā, lai strādātu Rīgas Domskolā un kalpotu par mācītāju. Turpmāko gadu gaitā, uzturoties gan Rīgā, gan citviet Eiropā, viņš pastiprināti pievērsās dažādu tautu, tostarp latviešu tautasdziesmu izpētei. To vākšanas procesā būtiska loma bija Vidzemes enciklopēdistiem un Baltijas mācītājiem, kuri pēc Herdera lūguma 1777. gadā sāka tautasdziesmas apkopot, lai nosūtīti viņam uz Veimāru Vācijā.

“Herdera interese par tautasdziesmām varēja būt radusies Rīgas laikā,” vērtē Beata Paškevica. “Priekšstats, ka te bija un vāca tautasdziesma. Tā gluži nav. Ideja dzima varbūt dzima Rīgas periodā, bet pēc laika atgriezās pie tā, kas tauta, tautasdziesma. Arī atcerējās, ka varbūt tieši Rīgā dzirdējis latviešus dziedam. Tās bija šīs dziesmas. Viņš to ir netieši atklājis savos rakstos.”

Līdz ar Herdera veidoto krājumu "Tautasdziesmas" (Volkslieder, 1778/1779) un nedaudz pārveidoto pēcnāves izdevumu "Tautu balsis dziesmās" (Stimmen der Völker in Liedern, 1807), kuros bija iekļauti arī Vidzemē pierakstīti latviešu folkloras materiāli, tautasdziesmas kļuva par populāru lasāmvielu visā Eiropā un pasaulē.

"Herdera publicētie tautasdziesmu krājumi, kas aptvēra dažādu Eiropas tautu dziesmas, ietvēra ar latviešu tautasdziesmas.

Varam pieļaut, ka šie krājumi, kas baudīja Eiropā ļoti plašu popularitāti, bija viens no pirmajiem avotiem, kur starptautiskā publika lasīja par latviešiem," uzskata Pauls Daija.

Izstāde aicina ieskatīties 18. gadsimta ideju pasaulē, iepazīt procesu, kādā Herders atklāja latviešu tautasdziesmas un izveidoja pirmo tautasdziesmu krājumu, kā arī izsekot ceļam, kas ved no Herdera aktivitātēm līdz Barona "Latvju dainām".

Izstāde LNB darba laikā būs skatāma līdz 20. maijam.