„Teātrī TT” top jauna izrāde – Lauris Gundars iestudē paša sarakstītu lugu „Antiņš”. Tās pamatā ievērojamā latviešu tenora Jāņa Zābera biogrāfijas meti un konkrēti viņa dzīves pēdējie mirkļi. Autors lugai devis apzīmējumu „pēdējās nakts noredzējums”, un, kā uzsver Lauris Gundars, stāsts ir par ideāliem un to reālo iemiesojumu. Ar šo iestudējumu Teātris TT turpina savu neparasto izrādīšanas vietu tradīciju – šoreiz izvēloties Latvijas Radio 1.studiju.

Rit mēģinājums un ir mazliet neparasti, ka šoreiz Radio 1. studija ir aptumšota. Lauris Gundars ir gan lugas autors, gan režisors. Lugu „Antiņš” viņš sarakstījis 2011. gadā, un tajā pat gadā Nacionālā teātra lugu konkursā tā ieguvusi 2. godalgu, taču līdz  šim nav iestudēta.

Darbība notiek 1973. gadā, laikā, kad mirst izcilais operdziedātājs Jānis. Mirkli pirms nāves viņš sastop ļaudis, kuru pulkā dzīvojis – padomju latviešus. Tos, kuriem Jāņa talants vairāk bijis vajadzīgs pašu izdzīvošanas spēlē, ko sauc par Latvijas Padomju sociālistisko republiku.

„Man šķita, ka šis teksts ir ļoti aktuāls un paliek arvien aktuālāks. Arī šodien mēs meklējam sadzīvošanas ideālus šajā sabiedrībā. Šis stāsts noteikti ir par ideāliem un par to reālo iemiesojumu. Ja Antiņš jāj stikla kalnā, varbūt ir kāda koķetēšana ar to, ka nevēlamies skatīties atpakaļ padomju laikā, ka tas uz mums neattiecas. Vai kādam negribētos skatīties atpakaļ. Man šķiet, ka ir būtiski skatīties atpakaļ, jo šodienu tur redzam visai krāšņi,” stāsta Lauris Gundars.

„Materiāls balstīts uz Jāņa Zābera biogrāfiju, bet tā nav biogrāfiska drāma, bet tie ir meti no viņa biogrāfijas. Šķita nepiedodami neizmantot tādu cilvēku, šo ļoti vienkāršo puisi no Latgales, kurš ir atbraucis un vēlas tajā stikla kalnā un gandrīz uzkāpj un nokļūst „La scala” un viss paliek gandrīz līmenī. Turklāt dziedājis Antiņu Operas teātrī. Paralēles ir tik redzamas, ka šķiet pa tiešu. Mūsu izrādē attaisnosim to, kāpēc ir vērts runāt par antiņiem, vai mēs katrs neesam tas Antiņš, vai arī mēs sevi tos antiņus dziļi noslēpjam un nelaižam ārā,” turpina izrādes autors.

Lugas norises vieta ir Ķemeru sanatorijas „lukss” numurs.  Slavens tenors Jānis ir gandrīz nekustīgs ratiņkrēslā, viņš  nerunā, bet pie viņa viesojas gan kolēģis, kas nodevis, gan čekas aģents, kurš ar savu izdzīvošanas māku lepojas.

 „Tie ir tie cilvēki, kuri cenšas kaut kādā veidā sadzīvot ar laiku. (..) Būtiskākais, ka lāga nezinu, ko mēs vēl teātrī varam runāt par 70. gadiem, kurus liela skatītāju daļa atceras reāli. Vienīgā kaut cik nopietna saruna teātrī ir bijusi „Smaržo sēnes” Valmieras teātrī. Tālāk kautrējamies. Ļoti neizrunāts un nepieciešams runāt mūsu veselībai,” uzskata Lauris Gundars.

Lomu skaits ir liels, pavisam darbojas 17 personāži, taču izrādē piedalās pieci aktieri, viņiem jāatveido vairāki tēli. Piemēram, aktrisei Ingai Tropai jāiejūtas arī vīriešu lomās –  viņa ir Jāņa brālis, arī viens no operdziedātājiem. Iestudējumā vēl piedalās Mārtiņš Liepa, Jurijs Djakonovs un Leļļu teātra aktrise Lilija Sūna, kura atveido divas lomas, medmāsu Mašu un muzikoloģi Renāti. Jāņa lomu spēlē Emīls Kivlenieks, kurš ir arī operdziedātājs.

Vēl par izrādes vietu – Latvijas Radio 1. studiju. Teātris TT savus iestudējumus veido visdažādākās vietās, taču Radio 1. studija bijis kā beidzamais punkts, lai teiktu, „tas Antiņš ir jātaisa”, piebilst Lauris Gundars.

„Ienākot Latvijas Radio 1. studijā, nokļūsti citā laikā un telpā. Tur nav nekā laba, slikta, laba vai ļauna. Tur ir kaut kas cits, tu saņem iracionālu elpu. Tā ir telpa, kas bija ļoti atbilstoša lugai un spēles stilam, kurā spēlējam. Lai gan izrādi varētu spēlēt jebkur, šī ir super virsvērtība,” atzīst Lauris Gundars.

Scenogrāfija šim iestudējumam neesot vajadzīga. Lai gan mākslinieks izrādei ir - Varis Siliņš veidojis kostīmus. Radio studija noteikti sniegs skatītājam papildu informāciju, ko citādi nevar iegūt, pārliecināts Lauris Gundars. 

Pirmizrāde lugai „Antiņš” notiks 18. maijā Latvijas Radio 1. studijā, tuvākās izrādes 19., 23. un 24.maijā.