Leģenda par Maijas mīlestību no jauna atdzīvosies Zigmara Liepiņa operas “Turaidas Roze” jauniestudējumā Latvijas Nacionālajā operā. Zigmara Liepiņa “Turaidas Roze” ir muzikāli un dramaturģiski pārveidota redakcija operai “No rozes un asinīm”. Laika gaitā stāsts par 1620. gada notikumiem Turaidā ir pārtapis leģendā par rakstveža audžumeitu Maiju, kuru iemīlējis ne tikai viņas saderinātais… 

“Turaidas Rozes” stāsts acīmredzami fascinē Zigmaru Liepiņu. Ar šī laika pieredzi viņš ir pārlūkojis un pārveidojis 2000. gada versiju „No rozes un asinīm”. Talkā aicināts senais komandas biedrs Kaspars Dimiters un jauni spēki – dramaturgs Mikus Čeže, režisore Ināra Slucka un solisti.

“Opera dod iespēju parādīties trim Maijām, kuras līdz ar to iestudē dramatisku lomu. Šodienas uzstādījumā tas ir liels izaicinājums aktrisei, kas dzied. Vēl tā ir vokāli sarežģīta partija soprānam,” par savu darbu stāsta komponists Zigmars Liepiņš. " (..) Šī nav tenora opera. Šī ir baritona opera. Ja gribam atrast vīrišķīgu vīrieša balsi salikumā ar Maiju kā augstu soprānu pretī prasījās baritons. Nevaru iedomāties, ka Jakubovskis būtu tenors. Tas neierakstās manā redzes laukā. Šī ir tenorus apdaloša opera – viens ir izteikts dzērājs, otrs – neveiksmīgs vīrietis savā dzīvē.”

“Tie, kas pazīst Zigmaru Liepiņa daiļradi, labi atpazīs mūziku un zinās, ar ko rēķināties,” atklāj operas muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš. “Tur ir skaistas melodijas, kora dziedājumi, spožs un krāsains orķestris. Stilistiski varbūt tā ir citā plauktiņā liekama, nekā klasiskā opera, taču šeit ir daudz klasiskās operas iezīmes un pamatprincipi. Stāstā ir skaista valoda, skaisti dziedājumi, tas vienmēr saistīs plašāku klausītāju loku, ar to ceram uzrunāt šajā izrādē.”

Mārtiņš Ozoliņš atzīst, ka daudz meklējuši, kā “šo operu ielikt kādos rāmjos uz mūsu operas skatuves, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus, tajā pašā laikā, lai mūzika nezaudē savu vitalitāti, savu spožumu. Tas no vienas puses bija grūtākais, ceru, ka to izdevies atrisināt un tas nesīs vislielāko gandarījumu”.

“Atslēga ir grūti piemeklējama, jo nav kā klasiskā operā pierasts, ir citi spēles noteikumi. Šī opera balansē uz žanru robežas, nav klasiska opera, nav arī mūzikls un rokopera. Tas ir starpžanrs, kas ir grūti atslēdzams,” vērtē Mārtiņš Ozoliņš.

Muzikologs un operas dramaturgs Mikus Čeže sarunās pirms pirmizrādes atgādināja Latvijas mākslinieku interesi par Turaidas Rozes leģendu. Skatītāju mīlestību un rezervētu kritiku Rīgas Latviešu teātrī izpelnījusies 1892. gadā uzvestā Teodora Hāna luga “Turaidas Roze”, kas piedzīvojusi 32 izrādes.

Rūdolfs Blaumanis recenzijā par pirmizrādi tās finālu apraksta šādi: “Viktors un Roze kā svētlaimīgi gari pacēlās debesīs. Un priekškars aizvērās pēc tam, kad gailis jau bija dziedājis, tas ir ceturtdaļstundu pirms vieniem no rīta.” Tātad izrāde ir bijusi gara.

Vēlāk, 1926. gadā, sākas darbs pie pirmā latvju baleta “Maija – Turaidas Roze”. Mūziku pasūta Emīlim Melngailim, kurš baletu neuzraksta. Tomēr mēs vēl arvien klausāmies kora dziesmu “Jāņuvakars” , kura tapusi kā iecerētā baleta daļa.

Jāņa Vītoliņa baleti, tāpat kā Nila Grīnfelda opera par Turaidas Rozi netika iestudēti uz mūsu teātru skatuves. Laimīgāks liktenis Jāņa Ķepīša “Turaidas Rozei.” 1966. gadā publika to varēja iepazīt Irēnas Strodes horeogrāfijā,” – tā Mikus Čeže.

Izrādes radošā komanda, nopietni pētot vēstures avotus, secinājusi, ka Turaidas Maijas stāsts ir leģenda. Un jaunajā iestudējumā viņi stāsta savu leģendas versiju. Šīs operas iestudējumā piedalās tikai pašmāju mākslinieki. Pirmizrādē Maiju atveidos Laura Teivāne.

"Maija manā skatījumā ir dzīvespriecīga. Pēc leģendas viņai ir 19 gadu, bet es viņu izjūtu tuvāk saviem gadiem, ap 25 – 26. Cik labi viņa saprot to traģēdiju, tam nepieciešamāka lielāka pieredze. Man ļoti patīk dramatiskas lomas, kā sākas trešais cēliens, esmu "zivs ūdeni", zinu, ka varu dot vairāk, nekā 1. un 2. cēlienā," atklāj Laura Teivāne.

Dziedātāja arī vērtē ka arī mūsdienās ir sastopamas situācijas, kad mīlestības dēļ izdara kaut ko letālu. No uzskatāmiem materiāliem nebija grūti veidot tēlu. “Sadzīviski pozitīvi atvērti cilvēki un pēkšņi vienā dienā viņa nav. Bija interesanti skatīties, kas ar cilvēku notiek līdz brīdim, kad viņš nolemj to darīt," par lomu bilst Laura Teivāne.

Pirmizrādē šovakar, 28. septembrī, Maiju dziedās Laura Teivāne, Jakubovski - Jānis Apeinis, Viktoru –Raimonds Bramanis, Greifu Armands Siliņš. Diriģents – Mārtiņš Ozoliņš. Šī vakara izrādi varēsim klausīties Radio programmā Klasika, kā arī pirmo reizi skatīties video tiešraidē Latgales vēstniecībā Gors.