Leonida Cipkina romāns "Vasara Bādenē" ir uzskatāms par vienu no pārsteidzošākajiem atradumiem 20. gadsimta literatūrā. Romāns sarakstīts 20. gadsimta 60.–70. gados Maskavā, vēlāk pārsūtīts uz Rietumiem, līdz 1982. gadā tas iznāk Ņujorkā, septiņas dienas pirms tā autora – pataloganatoma, rakstnieka–autodidakta nāves Maskavā. “Vasara Bādenē” pēc iznākšanas iemantoja plašu lasītāju slavu un to tulkoja visās lielajās literatūras valodās. Nu, pateicoties Ulda Tīrona veikumam, arī latviski.

"Cipkina romāns ir tiem, kam nav vajadzīga obligātā literatūra. Viņš nekādā gadījumā neietilpst nekādā obligātā literatūrā. Bet obligātā literatūra, kā mēs zināt ir gandrīz strīpa pāri tīri labiem gabaliem, ja mēs runājam par “Idiotu” [Dostojevskis]," atzīst Uldis Tīrons.

Romāns „Vasara Bādenē” jau no paša sākuma tā piedāvā divus paralēlus stāstus. Ziema, decembra beigas, galvenais varonis brauc vilcienā uz Ļeņingradu. Tad darbība pārceļas uz 1867. gada aprīļa vidu; Dostojevski – rakstnieks Fjodors un viņa jaunā sieva Anna Grigorjevna – no Pēterburgas dodas uz Drēzdeni. Dostojevsku ceļojums – romāna darbība notiek galvenokārt ārzemēs un ne tikai Bādenē – aprakstīts ļoti detalizēti. Tās romāna daļas, kurās darbojas stāstītājs, ir pilnīgi autobiogrāfiskas, un atainotas, kritiķes Sjūzenas Zontāgas vārdiem – halucinācijām līdzīgā jūtu plūdumā.

Grāmatas atvēršanas svētkos Žaņa Lipkes memoriālā līdz ar tās tulkotāju Uldi Tīronu ar priekšlasījumu par Cipkina nozīmi 20. gadsimta kultūrtelpā un arī šodien uzstājās krievu rakstnieks Anatolijs Naimans. Viņš savulaik strādājis par Annas Ahmatovas literāro asistentu, draudzējies ar Josifu Brodski, Sergeju Dovlatovu un Jesaju Berlinu.

Naimana paša sacerējumi līdz 1989. gadam tika publicēti tikai samizdatā – “Padomju patoloģijas antoloģijā”, daudzsējumu antoloģijā “Pie zilās lagūnas”. Pirmā dzejas grāmata “Anatolija Naimana dzeja” iznāca 1989. gadā ASV ar Josifa Brodska pēcvārdu

"Kaut kas šīs grāmatas saturā ir tāds, kas nepavisam nav krievisks. Līdzīgi kā Andreja Belova gadījumā, starp citu. Jo kas tad ir krievu literatūra? „Karš un miers” un „Brāļi Karamazovi”, nevis, piemēram, Belova „Pēterburga”. Cipkins piedāvā pilnīgi cita veida apziņas atainojumu, cita veida elpošanu līdzi tekstam," vērtē Anatolijs Naimans.