„Valsts uz rakstāmgalda” – tā izstādes „Rainis. 1918” veidotāji to nodēvējuši paši. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā atklāta izstāde, kurā tēlainā veidā rādīti apstākļi, kādos dzejnieks izauklē Latvijas neatkarības ideju. Izstādes vēstījums ved no baltas lapas ar vārdu „Latvija”, izaugot  līdz nākotnes pravietojumam – dramatiskajai poēmai „Daugava”.

Izstādes satura autore Astrīda Cīrule vedina vasarnīcas tornī sajust Šveici, jo aiz vasarnīca logiem redzama nevis Jūrmalas, bet Kastaņjolas ainava no pastkartēm, kādu to skatījis Rainis.

„Izstāde ir simtgades ietvarā un saucas „Rainis 1918”, patiesībā tā ir par ilgāku laika periodu  un mēs viņu saucam par "valsts uz rakstāmgalda",” stāsta Astrīda Cīrule. „Kā valsts top Raiņa domās, iecerēs, idejās, viņa priekšstatos, kādai vajadzētu būt valstij. Patiesībā šis  sākums ir 1905. gads Latvijā, pēc tam visi Šveices gadi, kuru laikā izstrādājas priekšstats Rainim, kādu viņš to Latvijas valsti iztēlotos un kādu viņš to vēlētos. Līdz 1920. gadam, kad viņš brauc mājās un kad šī valsts jau ir.”

Scenogrāfs Reinis Suhanovs uzaicinājumu piedalīties šīs izstādes veidošanā saņēmis zīmīgā vietā – Šveicē, Cīrihē, vācot materiālus un iespaidus paša iecerētajai izrādei Nacionālajā teātrī pēc Raiņa lugas "Zelta zirgs" motīviem.

"Jau tās sarunas laikā sapratu, ka nevar netaisīt," atklāj reinis Suhanovs. „Man arī būtībā turpat uz vietas uzšķīlās ideja, kas iepatikās muzeja komandai un tagad, kad ir realizēts priekš šādas izstādes man tas liekas pats brīnišķīgākais risinājums. Ir atmosfēra, kas ir nepieciešama.”

Suhanovs skaidro, ka, veidojot izstādi viņam, kurš arī pats daudz strādā ar Raini, lasu, pats svarīgākais elements licies parādīt, kā piedzimst pasaule uz rakstāmgalda.

Izstāde „Rainis.1918” būs skatāma līdz 2019.gada jūnijam.