Pirms 120 gadiem Rīgā Etnogrāfiskā izstāde pirmo reizi vēstīja, kas ir latvieši. No 27. oktobra Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs aplūkojam izstāde „Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”. Bet Latvijas Radio kopā ar kultūras vēstures pētniekiem piedāvā savu skatījumu par nozīmīgāko 19. gadsimtā latviešu veidoto vēsturisko ekspozīciju. Šodien lūkojam tā laika izstādes vērienīgumu: to sarīkoja mūsdienu Latvijas Nacionālā teātra vietā kanāla malā, uzceļot deviņas jaunas celtnes. Kā pirms 120 gadiem tapa pirmajai latviešu Etnogrāfiskajai izstādei domātās būves – ieejas vārti, galvenais paviljons, Vidzemes rija, Kurzemes senā dzīvojamā ēka, pirts un izklaidēm domātā skatuve, mūzikas paviljons un restorāns – atgādina Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Stinkule.

Visas deviņas celtnes aplūkojamas ir arī maketā, kurš radīts īpaši jaunajai izstādei Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Kultūras Rondo tikās ar  mākslinieku Ģirtu Boronovski, Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkni Artu Paulu Ozoliņu un pasniedzēju Rūdolfu Bekiču, lai noskaidrotu, kā makets tapa.  

Attēlā: Vidzemes senā dzīvojamā rija. Mēnešraksts “Austrums” 1896. gads.

Liecības par Latviešu etnogrāfisko izstādi ierakstos un fotogrāfijās pieejamas arī sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, bet 30. oktobrī Kultūras Rondo skanēs reportāža no jaunās izstādes Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.