Latvijas Fotogrāfijas muzejā atvērta muzeja krājuma izstāde „Vīrietis no Strenču fotodarbnīcas”. Izstādes fotogrāfijās ir redzams vīrietis darbā, atpūtā, mājās. Taču visas fotogrāfijas vieno tas, ka tās fotografētas Strenču fotodarbnīcā vai šīs fotodarbnīcas fotogrāfiem dodoties izbraukumos. Unikālā fotoplašu kolekcija no Strenču fotodarbnīcas iegūta 2004.gadā, un tā aptver laiku no 1910. līdz 1950.gadam. Izstādes mērķis – parādīt muzeja krājuma vērtības.

"Tauste, vaibsti, gaisma, drēbe, puika, dubļi, tēvs, brālis, vasara..." izstādes veidotāja un Fotogrāfijas muzeja krājuma glabātāja Dace Kaprāne sauc vārdus, kas, pēc viņas domām, spilgti raksturo fotomirkļos fiksētos cilvēkus, vidi un sajūtas.

"Viņi visi kopā veido Strenču vīrieša dzīves ainu. (..) Fotogrāfi fotografējuši visu. Kā cilvēki piedzimst, kristības, skolu, iesvētības, kāzas, lauku darbu, pilsētas bruģēšanas ainas, koku stādīšanu. Visu, ko Strenču iedzīvotāji darījuši. Vienmēr bijis klāt fotogrāfs un vienmēr dokumentējis svētkus, talkas, plūdus." bilst Kaprāne.

1909. gadā fotogrāfs (Latviešu fotogrāfiskās biedrības biedrs) Dāvis Spunde Strenčos atklāj fotodarbnīcu, pēc pieciem gadiem par mācekli tiek pieņemts Jānis Krauklis, vairāk pazīstams kā dzejnieks Jānis Ziemeļnieks. Vēlāk darbnīcā par mācekli strādā viņa brālis Konrāds Krauklis. Fotogrāfe bija arī viņa māsa Paulīne, bet pēc Konrāda nāves - fotogrāfa darbu turpināja viņa sieva Elza Alvīne Kraukle. 

Stāsts šajā izstādē ir par vīrieti – kā zēns, kas apsēdies uz velosipēda, izaug par draugu, darbabiedru, tēvu, vectēvu… Kāpēc vīrietis ir šīs izstādes centrālais tēls?

Kaprāne atklāj, ka strādājot ar Strenču foto darbnīcas negatīvu kolekciju, viņai bijis jāpievēršas portretiem fotosalonā. “Sāku strādāt, sapratu, ka tieši vīrieši ir atraktīvi un vairāk atraisītāki – viņi nekaunas no kameras, spēlē līdzi fotogrāfam. Labi pazīst fotogrāfu un ir vairāk rotaļības. Meitenes grib būt glītas. Vīrietis tā vērts, lai parādītu atsevišķi," norāda Kaprāne.

Vīrieši fotogrāfijās ir atraktīvi, gan pozējot fotosalonā, gan tad, kad fiksēti kopbildei darba vietā vai atpūtā. Vai, piemēram, demonstrējot savus muskuļus. Noteikti jāuzsver, cik vecās fotogrāfijas ir kvalitatīvi uzņemtas, jo no mazā stikla plašu negatīva ir iespēja uztaisīt lielformāta fotogrāfijas un nekas tajās nav izplūdis, viss ir ļoti konkrēts.

Izstāde muzejā ir iekārtota divās zālēs un kāpņu galā uz otro stāvu ir lielformāta fotogrāfija, kurā redzami seši atraktīvi kungi, viņi priecīgi noraugās uz mums – nu jau cita gadsimta un citas fototehnikas lietotājiem.