Aizraujošus faktus par galvkājiem – apķērīgiem burku skrūvētājiem, par seniem, pirms 140 miljoniem gadus dzīvojošiem gliemjiem, par to, kāpēc galvkāji šļāc tinti un kā svešķermenis gliemenes čaulā top par pērli - stāsta malakologi  Edgars Dreijers un Māris Rudzītis.

Par gliemjiem raidījumā runāts ne reizi vien: tuvāk ir aplūkoti gliemeži, dārzu īpašnieku skatījumā tie gausie, ēdelīgie, ļoti izplatītie un kaitinošie radījumi. Taču pie gliemjiem pieder arī astoņkāji, austeres, mīdijas, sēpijas, gliemenes, kalmāri. Šoreiz no šīs raibās molusku saimes iepazīsim galvkājus un pērlenes jeb vienkāršāk sakot, gudrus astoņkājus un gliemenes, kuru čaulā rodas pērles.

Astoņkājis

Tātad astoņkājis, lielu galvu, elastīgu, mīkstu ķermeni un spēcīgiem taustekļiem apveltīts dzīvnieks, kurš medī gliemjus, vēžveidīgos un citus jūras dzīvniekus. Astoņkājus uzskata par visinteliģentākajiem bezmugurkaulniekiem. Tie spēj iemācīties jaunas darbības, atcerēties un atkārtot tās. Skaidrojumu par šo galvkāju prāta spējām sniedz Latvijas Dabas muzeja zoologs, Latvijas Malakologu biedrības biedrs Edgars Dreijers.

Turpinot iepazīt gliemju pasaules interesantos faktus, pievērsīsimies gliemežu mīlas dzīvei. Lai arī gliemeži atšķirībā no gudreļiem galvkājiem nav apveltīti ar saprātu, vienkārši šiem radījumiem nav smadzeņu, toties tas netraucē tiem izbaudīt vairošanās priekus. Šie īpatņi pārošanās laikā savam partnerim iešauj tā saucamās mīlas bultas - sīkas kaļķa adatiņas. Ļoti kolorīti par šo procesu savulaik ir rakstījis slavenais britu dabaszinātnieks Džeralds Darels „… gliemeži sašauj viens otru ar savām “mīlas bultām”, kas dziļi ieurbjas ķermenī un tur ātri izšķīst. Šķiet, šis dīvainais duelis nav tik sāpīgs, kā izskatās – patiesībā bultas ieurbšanās sānos sagādā gliemezim baudu, iespējams, pat tādu kā eksotisku tirpoņu. Es neesmu dārznieks – bet ja tāds būtu, noteikti ierīkotu savā dārzā kādu mīkstu vietiņu visiem gliemežiem, pat ja tie noēstu manus dēstus. Jebkurš radījums, kas iztiek bez Kupidona palīdzības un pats nēsā līdzi stopu un bultas, pēc manām domām, ir vairāk vērts nekā garlaicīgi, neseksīgi kāposti.”

Tintes zivs

Skatot vēl interesantus faktus par gliemju dzīvi, ir jāpiemin sēpija jeb tintes zivs, kas patiesībā nav nekāda zivis, bet pieder pie tā paša gliemju tipa un galvkāju klases. Dzīvnieks, kas, aizsargājoties mēdz izšļākt tinti. Šis tumšais sekrēts atrodas tā saucamajā tintes maisiņā, kas dzīvniekam ir novietots starp žaunām. Tumšo krāsu rada šī sekrēta galvenā sastāvdaļa - melanīns, tātad tumšu pigmentu ražojošās šūnas ķermenī. Un interesanti, ka katrai sugai šīs tintes krāsa atšķiras: astoņkājiem tā ir melna, kalmāram zili melna un sēpijai brūna.

Pērles

Austrumu kultūrā šie pusdārgakmeņi tiek dēvēti par gliemeņu asarām, jo to rašanās nebūt nav tik cēla un daiļa, kā to izskats, īsi sakot, pērle ir svešķermenis gliemenē. Arī Latvijas ūdens tilpnēs dzīvo gliemenes, kas sevī auklē šādus svešķermeņus. Tāda ir Ziemeļu upespērlene. Ļoti reta, gandrīz izzudusi un, protams, aizsargājama suga. Kopā ar paleontologu un gliemeņu speciālistu Māri Rudzīti lūkojamies uz palielu tumšu čaulu, kas reiz piederējusi pērlenei, kura mitusi kādā no Vidzemes upēm. Tur savulaik šīs gliemenes zvejojuši un to pērles sūtījuši gan uz Zviedrijas karaļa galmu gan Krievijas caram.

Neraugoties uz to, ka Upes pērlenes ir ilgdzīvotājas, literatūrā ir rakstīts, ka tās var sasniegt pat vairāk nekā 100 gadu vecumu, un tās dzīves laikā spēj radīt ap 200 miljonu pēcnācēju, tomēr Latvijas upēs šīs gliemenes ir ļoti reti sastopamas.