Klasiskākā siltā vasarā ap Jāņu laiku zvagulim jau ir izveidojušās sēklas. Auga nosaukums ir izveidojies, jo tas tiešām arī žvadz. Kādreiz tradicionāli Latvijas zemnieks gāja savā pļavā pažvadzināja zvaguli un tā tad bija zīme, ka ir īstais laiks pļaut sienu, jo zāle tad ir pilnbriedā ar augstu barības vērtību. Augam ir palieli sēklapvalciņi un rodas tāda sausa grabēšanas skaņa, līdzīgi kā sausa zirņu pāksts. Zvagulim ir garas šauras lapiņas ar robiņiem un ziediņi ir dzelteni, tas ir ap 20 cm garš, aug nelielās grupās un nereti līdzās pļavas āboliņam.