Ar dzejnieci Rūtu Mežavilku runāt par klusumu esmu nākusi ar saviem priekšstatiem par to, kāds tas ir viņai. Par to, ka, ja zaudēta spēja dzirdēt - un Rūtai tā daļēji ir -, tad klusums neglābjami paņem visu telpu un vietu, un tajā nav nekā - ne mazākas ieloces vai malas, kur aizķerties skaņai.