Pagājušā gadsimta 60. gadi, kad Otrais pasaules karš jau piederēja pagātnei, bija juku, neziņas un sašķeltības laiks. 1951. gadā Ņujorkā notika 10 PSRS satelītvalstu, arī Latvijas trimdinieku sporta darbinieku sanāksme. Tika nodibināta brīvo Austrumeiropas sportistu savienība. Lai kopīgi cīnītos par trimdinieku tiesībām piedalīties olimpiskajās spēlēs. Šo problēmu izskatīja SOK ģenerālās asamblejas sēdē Oslo un izskanēja paziņojums, ka trimdas sportistu līdzdalību olimpiskajās spēlēs neakceptē. Turpmāk latvieši trimdā varēja startēt mītnes zemes komandā, bet no Latvijas – PSRS komandā. Tomēr līdzdalība 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Oslo, Norvēģijā nebija PSRS sporta funkcionāru dienaskārtībā, jo Norvēģijā PSRS sportistiem nebija izredžu uzvarēt komandu vērtējumā.

Sestajās ziemas olimpiskajās spēlēs Oslo piedalījās rekordliels sportistu skaits 694 dalībnieki no 30 valstīm. Šīs spēles bija pirmās, kas notika kādas valsts galvaspilsētā un pirmās, kas norisinājās Skandināvijā.