Svilpe, bet muzikologi gan to sauktu par virstoņu svilpi, jo instrumentam ir īpatnējs spēlēšanas veids, respektīvi, tā ir spēlēšanās ar vienas skaņas virstoņiem.

Šis instruments bijis pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī citās Ziemeļeiropas zemēs, joprojām tiek spēlēts arī Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā. Latvijā instrumenta tradīcijas bijušas dzīvas ganu ikdienā. Svilpes pagatavošanai vajadzēja laiku un materiālu – vēlā pavasara kārklu, vītolu krūmi. Tad izraudzīja garu, taisnu zaru, iegrieza miziņu un tālāk to atdauzīja ar naža spalu, lai tā miza atlektu no zara kodola. Faktiski galā ir jādabū caurulīti, kuras garums ir ap 60-70 cm.

Spēlētājs liek vienu galu pie mutes un pūš, bet otru galu ar vienu pirkstu aizspiež vai atlaiž caurumu, tā rezultātā var iegūt divas dažādas virstoņu rindas. Ganiem bija pietiekoši daudz laika, lai iemācītos instrumentu spēlēt un pat izspēlētu dažādas melodijas.