10. jūnijs

Uz ielas. Pretī nāk padzīvojusi sieviete: „Dzejnieks atkal iet bēdīgs. Deguns uz leju. Galvu augšā, dzejniek!” Dīvaini, bet tas palīdz. Kāds mani redz, novēro, grib, lai es būtu možs. Ļaudis. Mūsējie. Un es piedomāju. Jāpiedomā. Mūsu visu dēļ. Vienam otra dēļ. Kā Māte Terēze būtu lūgusi: „PIEPILDI MANU GAITU, LAI TĀ SPĒJ IZTURĒT TROKŠŅA TUKSNESI.” Iegaumē šo jēdzienu TROKŠŅA TUKSNESIS.

 

24.jūnijs

Jāņa diena. Nu piezvana kāda muļķīga avīze (nu lai taču viņi iet, zini kur!) un prasa, kādai, manuprāt, jābūt sievietei. Un es kā muļķis nopietni atbildu: „Viņai jābūt vēl otru pasauli turošai. Lai mums pa abiem būtu trīs pasaules, katram savējā un vēl trešā, no abiem kopā liekamā. Lai mums nebūtu jāiekāro kāda daļa no otras pasaules. N lai mēs abi būtu trīs pasauļu bagāti.”