11.novembris

Ojāru diena. Senlatviešu karavīri „Vilkači” dzied pabēdīgas karavīru dziesmas, bet mēs ar Andru un Ēriku nez kāpēc sadomājām iet uz pankūku bāru ēst pankūkas. Vai Ojārs ēda pankūkas? Vai Ojāram ir dzejoļi par pankūkām? Saku: viņa papīra izgriezumu mandalās muzejā pie sienas ir kaut kāda līdzība ar pankūkām, un tad jau pareizi vien būsim inspirēti.

Margitai Gūtmanei ir romantiska fotogrāfiju izstāde „Ojāra Vācieša iela” – ar šķībām mājiņām, būdiņām, žogiem un iešķiebtiem jumtiem. Drīzāk gan Čaks vai Biruta Baumane – tik romantiski! Ojāram viss bija daudz sāpīgāks un sakāpinātāks.

17.novembris

Svētdienas domas. Jānis Kristītājs pazina Jēzu tad, kad citi skatījās un nepazina. Jānis pazina. Tas pats sakāms arī par prieka un laimes mirkļiem. Ja neredzat tos, „pagriezieties sevī citādi”. Tā teica Jānis. Iegūstiet sevī jaunu virzienu! Bieži vien tas nozīmē: iesaistiet Dievu savās lietās. Domāju svētdienas domas. Lasu svētdienas rakstus.