Adventa laikā, katru darbadienas rītu ap šo laiku, klausāmies Ausmas Kantānes lasītos Imanta Ziedoņa 2002.gada dienasgrāmatas fragmentus. Tās ievadā dzejnieks rakstīja, ka viņam uzrodas citāti no jau citu teiktā. Ziedonis šos pierakstītos patikšanas brīžus esot piesavinājies un ierakstījis dienasgrāmatā. Šodien 5 fragments.

 

11.februāris

Sāku lasīt „Besedi s Bogom” – „SARUNAS AR DIEVU”. Tā nu sanāk, ka gandrīz katrā grāmatā kāds autors ir domājis par mirkļa ieraudzīšanas vajadzību. DZĪVES JĒGA IR NEVIS TĀ, LAI TU NONĀKTU TUR, BET TAJĀ, LAI TU IEVĒROTU, KA TU JAU ESI TUR. UN VIENMĒR TU ESI BIJIS. TU VIENMĒR UN MŪŽĪGI MŪŽOS ATRODIES TĪRĀS RADĪŠANAS MOMENTĀ.

 

19.februāris

Mana pirmā lekcija studentu auditorijā Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē par latvisko identitāti. Bija pilns amfiteātris studentu no dažādām fakultātēm un arī paši pasniedzēji. Ļoti koncentrēta uzmanība. Jautājumi no pedagoģijā ieinteresētiem jaunajiem: „Kā to visu dabūt iekšā skolēnā?” Es jau neesmu pedagogs, bet skaidrs – katras izziņas gaita iet caur trim posmiem: 1) provokācijai; 2) informācijai un tikai tad 3) orientācijai. Bieži vien skolotāji ir tik nepacietīgi, ka sāk jau tūliņ ar orientāciju. Es brīnos, ka pedagogi šo dalījumu pierakstīja, laikam jau nav zinājuši. Es savukārt to iegaumēju no kādreiz Jura Rubeņa teiktā.