24.novembris

Biju ar mazdēlu uz filmu „Ceļojošās ciltis”. Putnu migrācija. Viņam patika tā vieta, kur Arktikā kaiju logzdošanas kolonija no milzīgi augstā krasta lidot nemākošais kaijputnēns sadūšojies ielec tālu apakšā viļņojošā okeānā. Man patika filmas nobeigums – Antarktīdā milzīgā okeāna viļņmalā iznākušais mazais pingvīnu pāris skatās tālumā. Kāda milzīga pasaule, un kādas mazas dzīvībiņas!

 

27.novembris

Uz ielas panācu Jāni Liepiņu. Tik naski soļoja. Pasēdējām kafejnīcā. Viņš nupat bijis Langstiņos un izjādelējies ar trim zirgiem, ceturtajam pietrūcis spēka. Es priecājos nez kāpēc, kaut gan pats velkos pa miglaino, smidzinošo lietutiņa Rīgu un šad tad pasūkāju pa nitroglicerīna tabletītei. Es priecājos, jau atceroties vien – vēju un līganos aulēkšus. Vai tad tas bija tik sen? Lēdurgā ar melno Ramonu. Acis no ātruma asaroja. Es priecājos par Jāni, kas vēl to var. Es priecājos par katra zirga un jātnieka dialogu, par kopīgo prieku kustību kultūrā!