29. augustā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkas 97.gadadienā, atklās jaunu ekspozīciju „Grāmata Latvijā”. No pirmās iespiestās grāmatas līdz konversācijas vārdnīcai; no Glika Bībeles līdz „Grāfa lielmātei Genovevai”. Gaidot ekspozīcijas atklāšanu, Latvijas Radio Ziņu dienests sadarbībā ar „Kultūras rondo” un grāmatu pētniekiem šonedēļ iepazīstina jūs ar sešām īpašām grāmatām, kas stāsta par rakstītā vārda attīstību Latvijā cauri sešiem gadu simtiem. Tās ir grāmatas, kas veidojušas mūsu identitāti.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadošais pētnieks un pastāvīgās ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” kurators Gustavs Strenga iepazīstina ar Ernsta Glika latviešu valodā tulkoto Bībeli.

"Ernsta Glika pirmā latviski tulkotā Bībele, kas izdota 17.gadsimta beigās, ir milzīgs notikums Latvijas kultūrā, pārliecināts ir Gustavs Strenga.

"Bībele ir būtiskākais kristietības teksts un, iespējams, viens no pirmajiem atskaites punktiem latviešu lasītāju un grāmatas attiecībās. “Svarīgākā lieta ir tā, ka šajā grāmatā iespiestais teksts ir daļa no mūsu kultūras koda,” stāsta Strenga.

Kad 16.gadsimta sākumā reformācija guva virsroku Ziemeļeiropā un Mārtiņš Luters kļuva par galveno autoritāti luteriskajā protestantisma kustībā, viņš pievērsa milzīgu uzmanību Dieva vārdam.

Lielajās valodās Ziemeļeiropā Bībele tika tulkota ļoti agri, 16.gadsimta vidū: vāciski Bībele izdota jau 1534. gadā, dāņu valodā - 1550. gadā, zviedru valodā - pat 1526. gadā. Tie nav vienkārši Bībeles tulkojumi, arī pirms tam 15. gadsimta beigās Bībele tika tulkota tautas valodās, bet tā tika tulkota no "vulgārās" - no latīņu valodas. Luters un viņa reformācijas kustības biedri Bībeli tulkoja no valodām, kurā tā sarakstīta, proti, senebreju, sengrieķu, aramiešu.

Latviešu valodai, gluži tāpat kā igauņu, lietuviešu un citām mazākām valodām, kas nebija elites valodas Bībeles pilni teksti parādījās tikai 17.gadsimtā.

“Bībele ir ne tikai pirmais lielais tekstu korpuss latviešu valodā, bet arī milzīgs notikums latviešu valodas kultūrā, jo ar ārēju impulsu tika radīts teksts, kuru patiesībā mēs esam lietojuši un daļēji tagad lietojam gandrīz trīs gadsimtus,” pārliecināts ir Strenga.

Bībeles tulkojums tika aizsākts ap 1682.gadu, kad Vidzemes superintendants Johans Fišers no Lībekas, ierodoties Latvijā, saprata, ka ir jārada Bībeles tulkojums. Viņš vērsās pie Zviedrijas karaļa, un karalis iedeva diezgan lielu naudu Bībeles tulkojumam latviešu, igauņu valodas Tērbatas dialektam un igauņu valodas Tallinas dialekta tulkojumam. Vienlaikus Bībele tika tulkota visās trijās valodās, un Gliks ar saviem līdzbiedriem līdz daļējam rezultātam nokļuva jau 1689. gadā, kad tika izdota Jaunā Derība, bet tā netika laista apgrozībā. Visu Bībeli viņi iztulkoja un publicēja 1694. gadā. Grāmata ir ļoti bieza, tajā ir 2500 lappuses.

Raidījums tapis sadarbībā ar "Kultūras rondo" un portālu lsm.lv