Ilgas Sirmeles pasaku par gailīti 1968. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Harijs Misiņš (1917-1984). Arvīda Žilinska (1905-1993) dziesmu "Pulksten's deviņus jau zvana" ar Dzidras Rinkules-Zemzares (1920-2007) tekstu dzied Edgars Zveja (1924-1986).

It visi zinās, ka mūsu mīļās Rīgas baznīcu smailes rotā varen lepns gailis. Krūti izriezis, tas dīžājas uz visām debespusēm. Bet vai zināt, kā šis daiļdziedātājs tur nokļuvis un kālab? Klausieties pasaku!

... Sensenos laikos virs Rīgas reti spīdējusi saule, un reiz tā pazudusi pavisam. Gaidījuši saulīti vienu dienu, otru, tad nedēļu, līdz sākuši pierast pie mūžīgās tumsas. Vien gailītis nevarējis pierast: nu, kā lai dzied savu skaņu dziesmu, neuzlūkojot saulīti?

Prasīs padomu gan sunītim, gan leijerkastniekam, kurš baznīcas laukumā leijerē. Pēdējais teic - viss no laika atkarīgs. Sak', saule guļ augstu debesīs starp mākoņiem, kurus aizgainīt var tikai vējš... Kā nu lai tiek pie vēja? Prasīs gailītis padomu omulīgajam runcim ar garām ūsām. Kur mitinās vējš? Taču mincim labāk tīk tumsā - tā peles labāk ķeroties. Vaicās bēniņu logam. Taču tas piesauc vēja lielo spēku: lai lieki to neizaicinot.

Bet bez saulītes grūti - ai, cik grūti... Visbeidzot, uzlidojis augstāk, gailītis prasa padomu zvirbulim. Tas iesaka pie saulītes doties, iepriekš to oficiāli nesaskaņojot ar vēju... Abi tā arī dara, taču vējš tos pārķer pusceļā: gailis tikko paspēj pieķerties baznīcas smailei, iesaukdamies - "Saule, saule, atmosties!"  Un saulīte pamostas...

Taču gailītis baznīcas smaili i nedomā pamest: no šejienes taču vienmēr pats varot uzmodināt sauli! Vējš izmēģinās gan šā, gan tā, bet cēlais dziedātājputns no vietas nekust... Tā arī gailītis baznīcas smailē greznojas vēl šo baltu dien'!