Medijpratība – pavisam jauns, bet šobrīd jau arvien biežāk dzirdēts jēdziens. Latvijā par to plašāk sāka runāt tikai pirms pāris gadiem ģeopolitiskās situācijas un spēcīgu starptautisku pētniecības tendenču ietekmē. Tieši jaunieši, kas ar sociālo tīklu palīdzību iegūst informāciju par apkārt notiekošo, ir tie, kuriem jāspēj orientēties mūsdienu informatīvajā telpā.

“Latvijā nav tik augstā līmenī attīstīta medijpratība,” secina Krāslavas Valsts ģimnāzijas 12.klases skolēni, debašu turnīru uzvarētāji. Jaunieši atzīst, ka cilvēkiem savas kritiskās domāšanas prasmes ir tendence pārspīlēt, “arī debatēs bieži izmantojām vienu aptauju, kurā

40% Latvijas iedzīvotāji it kā atzīst, ka viņi ir medijpratīgi, bet tas ir tikai viņu viedoklis.”

Samanta Sozvirska, Emīls Stivriņš un Sintija Skerškāne ir pierobežas jaunieši, kas uzvarējuši Latgales rudens debašu turnīrā un arī nacionālajās debatēs. Savukārt raidījumā Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolēni diskutēja par to, vai, viņuprāt, cilvēku dzīves pieredze ir tā, kas nosaka, cik lietpratīgs mediju lietotājs ir katrs no mums, nonākot pie secinājuma, ka tieši vecāka gadagājuma cilvēki ir tie, kuriem ir vieglāk „iemānīt” viltus ziņas. Jaunieši dalījās savā pieredzē, ko guvuši, piedaloties debašu turnīros, kuros aplūkota medijpratības tēma, un atklāja, kādiem medijiem uzticas jaunā paaudze. Viņi sprieda par to, kā atšķirt to informāciju, ar kuras palīdzību manipulē ar cilvēkiem, nonākot pie atziņas, ka „mediji ir milzīgs bizness, kurā valda tas, kam ir vairāk naudas”.

Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolotāja, debašu trenere Viktorija Nalivaiko neslēpj, pierobežā joproām cilvēki biežāk izvēlas skatīties vai klausīties kaimiņvalstu medijus, “ja runājam par Krāslavu, mums ļoti viegli uztverama Krievijas un Baltkrievijas televīzija, dekoderi nav nopirkti. Cilvēki vienkārši skatās Maskavas televīzijas raidījumus un ir ļoti grūti. Bija gadījumi, kad man solēni ir teikuši – man grūti diskutēt ir ar savu vecmāmiņu. Es saku – diez vai tu viņu pārliecināsi, vismaz domā pats.” Tāpat krāslavieši neslēpj - ar Latvijas sabiedrisko mediju uztveršanu vismas Krāslavā joprojām ir problēmas.

Viktorija Nalivaiko uzskata, ka šobrīd skolēni ļoti minimāli apgūst tādu prasmi kā medijpratība, “kaut gan ja ir runa par jauno standartu, kur ir kompetenču pieeja, tieši šīs debates, kur piedalās mūsu skolas skolēni, atbilsts šim jaunajam standartam attiecībā par kompetencēm, bet diemžēl arī šajās aktivitātēs nevar iekļaut ļoti daudz skolēnu.”

Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas izglītības metodiķe Anita Deksne raidījumā atzīst - medijpratības apgūšana skolās ir tikai sākumpunktā.

Savukārt Latvijas mediju politikas eksperte, komunikācijas zinātnes doktore Klinta Ločmele atzīst, ka pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma veiktais pētījums par medijpratību Latvijā liecina, ka puse Latvijas iedzīvotāju medijus uztver kā pasaules spoguli, kas liecina, ka ar šiem cilvēkiem ir viegli manipulēt. Mediju politikas eksperte uzsver - visbīstamākie ir propagandas vēstījumi.