“Tā kā tajā tautas skaistajā dziesmiņā par kurmi, kurš alu darīja, – vēl ne tā, vēl ne tā, sāksim vēl no jauna,” tā aizvadītajā piektdienā Latvijas Radio 1 Latgales reģiona apraides raidījumā “Latgolys stuņde” par jaunās politiskās kustības “Mēs par” nesen prezentēto manifestu izteicās mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks. Dzejniece un gide Anne Rancāne, lai arī šai kustībai savu “par” pagaidām nav atdevusi, uzskata, ka manifests ir uzrakstīts labi, tomēr tas neatbild uz daudziem reģionāli svarīgiem jautājumiem.

Ko Latgalē sagaida no jaunā politiskās kustībs “Mēs par”?

“Gribās būt “par”, “par” ir pozitīva programma, vienīgi žēl, ka esam jau ilgi nodzīvojuši. Latvijas valsts jau atjaunota kā 25 gadus un pa šo laiku tādas jauno partiju veidošanas vai tādu jauno politisko kustību veidošanas ir bijušas diezgan daudz. Es atceros vēl lietussargu revolūciju, kur es arī šo uzsaukumu parakstīju, šeit es pagaidām vēl to taustiņu nenospiedu internetā, ka esam “par”,” tā savu viedokli raidījumā tā vadītājam, žurnālistam Jurim Saukānam pauž Anna Rancāne. Viņa arī manifesta uzsaukumā atzīmē viņasprāt svarīgus punktus, kas būtiski reģioniem, piemēram, “mēs esam par lielākiem novadiem un spēcīgiem attīstības centriem, par ne tik daudzām, bet darbībā ātrākām pašvaldībām un iestādēm – skaidrs tā ir pašvaldību kārtējā reforma. Ja es būtu Baltinavas iedzīvotājs vai Ciblas novada iedzīvotājs, es domātu, ko tā [šī jaunā partija] man dos. Mēs jau to visu esam piedzīvojuši - es piedzimu Kārsavas rajonā, kas jau pēc gada apvienojās ar Zilupi un Ludzu un kopā uztaisīja Ludzas rajonu. Tad Ludzas rajons sadalījās Kārsavas, Ludzas un Zilupes novados. Un tagad atkal. Tā ir tāda viļņveidīga kustība.”

Savukārt žurnālists Tenis Bikovskis jaunajā politiskajā kustībā “Mēs par” vispirms vēlētos saskatīt tās “lokomatīves” jeb atslēgas cilvēkus, kas šādai potenciālajai partijai startēs no Latgales vēlēšanu apgabala, jo vēlētājiem reģionos sarakstā jāredz arī “savi”cilvēki.

“Šeit gribētos atcerēties to faktu, kad nu jau vairākus gadus atpakaļ Zatlera reformu partijā, tad no tās Saeimā tika ievēlēti gan J.Viļums, gan G.Igaunis, bija tāds princips, ka viss partijas saraksts, tika sataisīts no Latgales cilvēkiem. Tas būtu svarīgi,” norāda Tenis Bikovskis.

“Šajā ziņā man pat vairāk interesē, kāda vispār šobrīd tiem politiskajiem spēkiem, kas ir pie varas, nostāja ir pret reģioniem. Un tad pēc tam mums ir tas otrais Latgales jautājums. Mums ir, kā saka, tās savas īpatnības, kuras tagad izrunā tā gandrīz vai uzsvērti. Bet mēs vienkārši gribam pastāvēt un būt paši, vismaz kultūras ziņā,” raidījumā Latgales reģiona intereses aizstāv Anna Rancāne. “Dzirdēju, ka šī programma [kustības “Mēs par” manifests] tiks pārlikta arī latgaliski, tāpēc uz latgaliešu elektorātu šis topošais politiskais spēks cer.”

“Tas tā kā tajā tautas skaistajā dziesmiņā par kurmi, kurš alu darīja, – vēl ne tā, vēl ne tā, sāksim vēl no jauna,” mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks, neuzskata, ka kaut kas īpaši varētu mainīties pēc jaunas politiskās partijas nodibināšanas, tā kā parlamentārā politiskā sistēma šobrīd vairs nepastāv tās klasiskajā izpratnē, kad katra partija atbalstīja konkrēta sabiedrības slāņa intereses.

“Līdz šim latviešus vairāk apvienojis sauklis – "mēs pret,” atceroties pagātnes notikumus, piebilst Anna Rancāne. “Atcerieties kā bija ar Daugavpils HES celtniecību. Tad bija visspēcīgākā kustība, kas deva arī kādu reālu rezultātu. Ja tādas nebūtu bijis, tagad mēs nebrauktu uz Daugavas lokiem un neskatītos skaisto dabu un nerādītu to tūristiem.”

Pārvēlēta Latgales plānošanas reģiona vadība

Piektdien, 28. jūlijā Daugavpilī pārvēlēta Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes vadība. Padomes sēdē, kurā pulcējās Latgales reģiona pašvaldību vadītāji, atklātā balsošanā par padomes jauno priekšsēdētāju ievēlēts Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, bet par vietnieku kļuva Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. Līdzšinējā Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele raidījumā “Latgolys stuņde” īsi pēc vadības pārvēlēšanām skaidro, lai arī jau līdz šim ar padomes iesaistīšanos daudz kas izdarīts, gan Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveide, gan Latgales programma, kurā 52 miljoni eiro iezīmēti tieši uzņēmējdarbības veicināšanai, degradēto teritoriju sakārtošanai un industriālo zonu veidošanai, arī turpmāk Latgales reģionā viņasprāt iezīmējas vairāki svarīgi darbi, kas jāturpina. “Latgalei ir divi izaicinājumi - saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu un radīt cilvēkos pārliecību par rītdienu, ka tieši Latgale ir tā vieta, kur dzīvot, audzināt bērnus un cienīgi pavadīt vecumdienas,” atzīst Alīna Gendele.

Osvalds Zvejsalnieks par šādas Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes nepieciešamību ir pārliecināts, jo tā var apvienot Latgalē pēc pēdējās teritoriālās reformas izveidotos visai atšķirīgos novadus. “Piemēram, Rēzeknes novads ar 30 tūkstošiem iedzīvotāju, blakus ir Viļānu novads ar pāris tūkstošiem, ir tādi novadi, kur ir mazāk par tūkstoti. Tas nav taisīts, lai optimizētu šo pārvaldi, bet lai radītu tādas struktūras, kur salikt savējos. Tāpēc tādai padomei ir milzīga nozīme.” Savukārt Tenis Bikovskis atceroties nesen Rēzeknē aizvadītos Latgales kongresa simtgades pasākumus uzskata, ka Latgales plānošanas reģiona administrācijai būtu jāstrādā ciešāk ar tām organizācijām, kas cīnās par latgaliešu valodu un kultūru. “Gribētos redzēt, cik plānošanas reģions spēs arī latgaliešu kultūras lietas politiski virzīt uz priekšu. [..] Politiķi arī man dažās intervijās ir teikuši – parādiet politiski, ka jums tas ir vajadzīgs. Un jautājums ir tāds, cik plānošanas reģionam jaunajā sasaukumā būs svarīgas šīs lietas, par kurām cīnās šie latgaliešu valodas un kultūras aizstāvji.”

Pāvests iespējams nākamgad apmeklēs Latgali

Valsts simtgades svinībās nākamgad Latviju varētu apmeklēt katoļu baznīcas galva Romas pāvests Francisks. To, ka Vatikānā pieņemts Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzaicinājums, TV3 Ziņām apstiprinājuši vairāki avoti valdībā. Šobrīd notiek nopietna gatavošanās, lai vizīte sakristu ar Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku atzīmēšanu Aglonā 15.augustā.

“Reti ir tādi cilvēki, kuri divreiz savā dzīvē redz pāvestu, varbūt mēs tādi būsim. Bet ja nopietni runā, protams, tā būtu tāda laba parādība, kas tomēr arī stiprinātu Latvijas katoļu baznīcu, tās pašapziņu, jo man liekas, ka baznīcai vajadzētu stingrāk paust savu viedokli un arī vairāk nostāties Latgalē Latgales kultūras valodas aizstāvībai,” par iespējamo vizīti raidījumā savas domas pauž Anna Rancāne. Savukārt žurnālists Tenis Bikovskis atzīst līdzšinējo komunikācijas trūkumu no Rēzeknes-Aglonas diacēzes puses, par šo un arī citiem ar katoļu baznīcu saistītiem notikumiem. Tomēr viņaprāt visnepieņemamāk būtu šādu valstiski svarīgu notikumu nesaplānot laicīgi un nepabeigt ar uzņemšanu saistītos darbus, “ja šāds liels notikums būs, gribētos lai vis ir sakārtots, un nav šāds sliktais piemērs, kā ir ar Latgales kongresa simtgadei veltīto pieminekli Rēzeknē, kur jau trīs mēnešus un arī šodien ir būvbedre.”