Iveta Parravani vairāk nekā desmit gadus dzīvo Lielbritānijā, ir precējusies ar britu un audzina divus bērnus, cenšoties ar viņiem runāt latviski, tā saglabājot saikni ar mājām. Iveta ir arī nodibinājusi biedrību „Debesmanna” un ir viens no cilvēkiem, kas rūpējas par sievietēm Latvijā, kuras sirgst ar pēcdzemdību depresiju. Iveta pati ir to pieredzējusi, kad pirms 10 gadiem piedzima viņas dēls Oskars.

Uz Londonu viņa devās pirms gadiem 15, lai strādātu par aukli un ar mērķi uzlabot savas angļu valodas zināšanas.

„Tā sākās manas dienas Londonā,” bilst Iveta.

Tagad Iveta strādā televīzijas sabiedrībā “NBC Universal”, viņa ir kanālu menedžere, plāno raidījumus, kas ir ēterā. Un lai arī Ivetas vīrs ir anglis, viņai ir divi bērni un labs darbs, viņa saka, ka grib domāt, ka Anglijā ir uz laiku, jo viņas sirds ir Latvijā. Par biedrību „Debesmanna” Iveta bilst, ka tā ir kā trešais bērns un vienlaikus arī viņas saikne ar Latviju.

Ieraksti Latvijas dienasgrāmatā ir septiņas dienas latvietes dzīvē Londonā. Un tie ir citādi nekā tā dienasgrāmata, ko Iveta raksta ikdienā.

„Ar dienasgrāmatu esmu bijusi uz tu no skolas gadiem. Arī kad bērni piedzima, rakstu dienasgrāmatu viņiem, par to, ko viņi iemācījušies, kā viņi aug, kādas dziesmas patīk. Kad viņiem būs 18, 21, vai kāzu dienā gribu viņiem to uzdāvināt. Lai arī ar dienasgrāmatu vienmēr esmu bijusi uz tu, tā ir kā klusā draudzene, šī dienasgrāmatas daļa ir liels izaicinājums. Iziešana no komforta zonas, jo parasti jau raksta sev un noglabā pašā atvilktnes apakšā. Šoreiz tā nevar. Pirmajā vakarā ilgi sēdēju pie baltām lapām,” atklāj Iveta Parravani.