Aizvadītās svētku nedēļas darba plānu pārlūko Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, atceroties spilgtākos mirkļus šajās dienās. Sarunas ar Valsts prezidentu rit viņa kabinetā pie apaļā galda, kur aktualitātes pārrunā Valsts prezidents un Ministru prezidents iknedēļas tikšanās reizēs.

„Šī bija intensīva nedēļa. Šīs septiņas bijušas ļoti aktīvas dienas, jo pagājušas valsts svētku noskaņās. Iepriekšējā nedēļa vēl bija būtiska ar to, ka sākām svinēt Latvijas simtgadi, pasākums par godu Latgales kongresa simtgadei bija viens no svarīgākajiem valsts simtgades sagaidīšanas programmā,” atklāj Raimonds Vējonis un atzīst, ka dienasgrāmatu ikdienā neraksta, bet pasākumi, kuros piedalās, paliek atmiņā. „Katram pasākumam ir zināma specifika, „rozīnītes”, ilgi paliek atmiņā,” bilst Valsts prezidents. „Varbūt dienasgrāmata būtu jāraksta, kas to zina, varbūt kādreiz ienāk prātā uzrakstīt memuārus.”

4. maijs

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Valsts prezidents no rīta viesojās Liepājā – stādīja simtgades ozolu Nīcā, pieņēma bruņoto spēku parādi, atklāja orientēšanās sacensības „Liepājas pēdas Latvijā”. Piedalījās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītā svētku koncertā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors".

„Liepājā bija kārtīgs vējonis. (..) Neskatoties, ka vējš bija kārtīgs, kā jau pilsēta, kur piedzimts vējš, tas netraucēja notikt pasākumiem, kas bija ieplānoti Liepājā un Liepājas apkārtnē,” stāsta Raimonds Vējonis. „Jau no rīta deviņos iestādījām pirmo simtgades ozolu, kas bija akcijā „Apskauj Latviju”.  Akcijas būtība - gribam, lai pašvaldības, kas robežojas ar jūru vai kamiņvalstīm, iestāda simtgades ozolu. Tā gar visu robežu tika iestādīti ozoli. Tas bija pirmais pasākums simtgades pasākumu programmā. Ozolu stādīšanā visā Latvijā neatkarīgi, vai tā Nīca vai austrumu puse bija Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas dienas neatņemama norise, kur aktīvi piedalījās vietējie iedzīvotāji - gan jauns, gan pieredzējis. Kārtīgi svētki!”

„Militārā parādē mūsu militāriem spēkiem bija iespēja sevi parādīt. Varam ar lepnumu novērot, ka ar katru gadu kļūstam bagātāki un spēcīgāki, un esam gatavi savu valsti aizsargāt,” uzskata Raimonds Vējonis.

Pēcpusdienā Raimonds Vējonis šķērsoja Latviju helikopterā, lai paspētu uz koncertu Rēzeknē.

„Bieži sūdzamies, ka Latvija ir maza, patiesībā Latvija ir liela! Plaša valsts un dažāda. Daba mainās, arī cilvēku raksturi mainās. (..) Latgaliešus vienmēr esam uztvēruši  kā daudz atvērtākus, viesmīlīgākus, to varēja sajust Latgales kongresam veltītajā svinīgajā pasākumā, visās norisēs, kas notika,” raksturo Valsts prezidents.

5. maijs

Vizīte Rēzeknē. Līdzdalība Latgales kongresa simtgades pasākumos.

„Gatavojoties un uzsākot simtgades pasākumus, atveram sev daudzas  jaunas lappuses Latvijas vēsturē, ko īsti pat neesam zinājuši. Tas pats Latgales kongress, kas notika pirms simts gadiem, pirms šī pasākuma diez vai kāds, izņemot pašus latgaliešus un tos, kas interesējas par vēsturi, zināja, ka tāds bijis. Ar Latgales kongresa lēmumu latgalieši padeva roku pāri Aiviekstei vidzemniekiem, kurzemniekiem, tagad mums ir sava valsts,” vērtē Raimonds Vējonis.

„Mums ir svarīgi saglabāt to kultūras daudzveidību, kas ir. Latgaliešu valoda ir mūsu kultūras sastāvdaļa. Lai arī formāli tas ir latviešu valodas paveids, tomēr tā ir mūsu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Valsts valodai ir jāpaliek vienai – latviešu valodai, tas, ka Latgalē ģimenēs vairāk runā latgaliešu valodā, tas ir atbalstāms. Valoda būs tik ilgi, cik ilgi cilvēki to lietos,” uzskata Raimonds Vējonis.

6. maijs

Vizītē Daugavpilī. Tikšanās ar Daugavpils jauniešiem. Dalība konferencē „Ceļā uz Latvijas valsti”. Baltā galdauta svētki. Ozolu stādīšana. Pirmizrāde „Nogrimusī pils” Daugavpils teātrī.

„Brīžiem bija problēma visu tekstu saprast. Latgaliešu valodu saprotu, bet tā bija Franča Trasūna laika latgaliešu valoda, tur atsevišķi vārdi mazāk zināmi un tas var radīt problēmas, lai visu saprastu,” atklāj Raimonds Vējonis. „Izrāde parāda, ka ir jācīnās par idejām, kas svarīga sabiedrībai, ka ir iespēja izcelt gaismā „nogrimušas pilis”, bet jautājums ir par vērtībām – kas svarīgāk garīgās vai materiālās vērtības. Ja tev ir nepareizi mērķi un vērtību sistēma tad pils vai velkot paralēlēs – valsts un sabiedrības – augšāmcelšanās nebūs iespējama,” redzēto analizē Raimonds Vējonis.

Prezidents atklāj, ka vienmēr aktīvi apmeklējis kultūras pasākumus, neatkarīgi no amata pienākumiem. Viņš ir redzējis arī Jaunā Rīgas teātra izrādi „Kārkli”, kurā pats ir prototips vienam no izrādes tēliem.

„Šāda veida izrādes nav bieži Latvijas teātros, ieskicē problēmas, kas valstī ir, ar kurām jācīnās, parāda, kā cilvēki var reaģēt vai nereaģēt uz problēmu risināšanu. Attiecībā uz manu tēlu bija nedaudz pārspēlēt šaurā un platā e lietojums. Tas ir mākslinieciskās izteiksmes veids, lai akcentētu. Tas ir saprotams,” bilst Raimonds Vējonis.

7. maijs

Ģimenei veltīta diena.

„Šī svētdiena bija īpaša, jo mazdēliņam apritēja gadiņš. Laiks skrien ātri. Mazdēls aktīvi pavadīja savu svētku dienu,” priecīgi bilst Raimonds Vējonis. „Mazdēlam piedzimstot, sajutos nedaudz vecāks, varbūt kādā brīdī kāds sāks uzrunāt par vectētiņu. Pie tā pierod.”

8. maijs

Eiropā piemin Otrā pasaules kara upurus.

„Ir būtiski atcerēties upurus, kas krituši Otrajā pasaules karā, jebkurā karā. Nav vietā dalīt, kurā frontes pusē viņi bija. Vēsture ir skarba, kā mēs redzam, arī Latvijā tā bijusi skarba un asiņaina. Vienkārši atcerēties, cik traģiski, ja ir karš,” uzskata Raimonds Vējonis. „Mums joprojām ir dažāda vēstures uztvere, bet, ja skatāmies, kas piedalās pasākumā pie Uzvaras pieminekļa, tādu nosacīti īsto kara veterānu ir maz. Skumji, ka mēs joprojām šo kara tēmu, 9. maija tēmu izmantojam politiskiem mērķiem brīžiem."

9. maijs

Eiropas diena. Tikšanās ar Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski. Tikšanās ar jauniešiem Rīgas pilī.

„Eiropai ir jābūt un būs. Mūsu galvenais uzdevums ir būt vienotiem un stipriem, ja sāksim separātiski domāt, „pavilkies uz populistiskiem lozungiem”, tad tas var novest pie neprognozējām sekām. Kā rāda pēdējie notikumi Eiropā, pēc „Brexit” vairs Holande, Francija uz tādiem populistiskiem saukļiem vēlētājs nav gatavs atsaukties, izvēloties par labu vienotai Eiropai, par labu Eiropas nākotnei,” Eiropas nākotni vērtē Raimonds Vējonis. „Tas mūs Eiropā kopā stiprina, mēs esam pārvarējuši vājuma mirkli un kļuvuši stiprāki. Arī vēlētājs ar konkrētiem balsojumiem apliecina, kā Makrona gadījumā Francijā, viņš apliecina izvēli par labu Eiropai”

„Saikne nav pazudusi, es iespēju robežās dodos reģionālajās vizītēs, lai tiktos ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, skolēniem. Šajās tikšanās reizēs, kas ne vienmēr ir vienkāršas, jo saņem patīkamus un nepatīkamus jautājumus, uz kuriem jāatbild, tu vari nomērīt zināmā „sabiedrības temperatūru” – kāda ir sabiedrības attieksme pret politiķiem, politiskiem spēkiem, ko cilvēki domā par valsts attīstību, kādas problēmas viņiem ir, kur vēlētos lielāku valsts atbalstu,” par ieklausīšanos „tautas balsī” bilst Raimonds Vējonis un uzskata, ka cilvēki ir atklāti sarunās ar viņu. „Uzklausot šos viedokļus es kā prezidents varu gatavot tālāk kādus priekšlikumus likumdošanā, gan iknedēļas tikšanās reizēs ar premjeru varu vērst uzmanību uz problēmu loku, kas cilvēkiem ir aktuālas.”

Visas šīs dienas caurvij hokejs.

„Tā trakāk ir līdzi sekošanu. Protams, sekoju līdzi rezultātam viedierīce. Ja sēdi mašīnā, ātri paskaties tiešraidi telefonā. Šis ir laiks, kad daļa Latvijas sabiedrības nešķiro, pie kuras tautības piederi, kādā ticībā esi, ja pārdzīvo par mūsu hokejistiem, viss notiek! Priecājies un varbūt arī lamājies, ja nesanāk. Arī esmu reizēm iekritis, kad sāc pie sevis mācīt, ka būtu labāk iedevis piespēli tam, vai atdevis bumbu tam. Mēs esam gudri pamācīt citus, kaut paši ne vienmēr attiecīgā sporta veidā vai jomā darbojamies," atzīst Raimonds Vējonis.

10. maijs

Latvijā uzsnidzis sniegs.

„Jūrmalā prezidenta rezidencē sniega nebija, šķērsoju dzelzceļu, tur kā ziemā iebrauc. Tas parāda, ka mums ir daudzveidīga daba un klimatiskie apstākļi, ne vienmēr vajag lamāt sinoptiķus, ka kaut ko nepareizi pateikuši. To, ka daļā Jūrmalas nav sniega, ietekmē daudz un dažādi faktori. Tāpat arī dzīvē ne vienmēr viss realizējās, kā gribētos, jo parādās kādi blakus faktori, kas ietekmē lēmumu pieņemšanas lēmumu un ne tik strauji nonākam pie rezultāta. Šodien ar premjeru runājām par nodokļu pamatnostādnēm, ko valdība tikko apstiprināja. Bija plānots to izdarīt ātrāk, bet dažādi apstākļi parādās, kas neļauj uzreiz pieņemt lēmumu,” salīdzina Raimonds Vējonis.