2018. gada 14. februāris Kalnciema kvartāls, Rīga, šī raidījuma autore Zane Lāce ir ieradusies uz Marikas Rozenbergas lekciju par smaržu aromātiem. Marika Rozenberga  ilgus gadus strādājusi reklāmas  laukā, bet līdztekus tam  viņa  pēta arī smaržu vēsturi, to gatavošanu un dabu. 2013. gadā Marika internetā sāk publicēt savu blogu ar nosaukumu „Sekodegunam”.

„Es laiku pa laikam sekoju Marikas ierakstiem, līdz izloloju domu Marikas smaržu iespaidus iegrāmatot šajā raidījumā,” bilst Zane Lāce.  Kopā ar Mariku izsmaržojam aromātus no 20. gadsimta 70. un 80. gadiem, skaidrojam, ko viņas deguns jūt mūsu galvaspilsētā, kā dvesmo  nule no Parīzes atvestās smaržas un kā skan dažādi aromāti.

2013. gada 11. aprīlis pirmais  ieraksts  Marikas Roznebergas blogā: ”… runā, ka esot jāseko savai sirdij. Es sekoju savam degunam. Ja neskaita pāris kļūmīgu soļu, līdz šim tam vienmēr izrādījusies taisnība. Ar dažādām smaržām mans deguns aizrāvies jau kopš agras bērnības. Vēl šodien atceros, kā pievilku pilnu snuķi apburošā aromāta no “javiņas” benzīnbākas…” 

Sākumā Marika rakstījusi par to, kāpēc vairāk vajadzētu pievērst uzmanības degunam un smaržām, kā sajūt un uztver smaržas. Pirmais ieraksts bijis par „Dzing!” smaržām.

 „Man nav ne jausmas, kas tieši rada šo komforta un mājīguma efektu. No notīm, kuras pieminētas „Dzing!” aprakstā, reālajā dzīvē es spēju atšifrēt smalkādas aromātu, kaut ko dūmainu, iespējams arī vaniļu un muskusu. Nekādas rozes vai apelsīnu ziedus atrast šajā kompozīcijā man vēl nav izdevies, kaut arī tie tur esot,” tā Marika rakstīja savā blogā.

„Viens no lielākiem piedzīvojumiem smaržu pasaulē ir, ka saņem jaunas smaržas, paosti, tu pat varbūt esi izlasījis nošu piramīdu sarakstu. Tu nevari atcerēties, ko tieši tev tās atgādina. Var paiet diena, tu lauzi galvu un beidzot nāk atklāsme. Sēnes – šīs smaržas smaržo pēc svaigām meža sēnēm. Katram cilvēkam galvā ir savas konekcijas un katram cilvēkam veidojas savi linki, kad smaržu sasaisti ar kaut ko, kas tev jau ir galvā no bērnības, vai smaržu atmiņām,” par smaržām stāsta Marika.

Kā smaržo Rīga

"Ziemā vai agrā pavasarī ir jūras smarža, vasara visi uzreiz atceras liepas, ir viens brīdis, ja ir pietiekami silts un zied liepas, tad tie vakari un naktis. Nesen iepazinos ar kaimiņu, nezināju, ka viņa pagalmā ir milzīga liela. Jūlija sākumā jūnija beigās atver logu un visa istaba smaržo pēc liepu ziediem," par Rīgas smaržām stāsta Marika. "Citreiz vasarā man patīk, ka ir sajaukums interesants – liepas, benzīns, mašīnas, interesants tas sajaukums veidojas Smaržu buķete!"

Jaunākais ieraksts Marikas blogā 2018. gada 2. marts: „… Runā, ka Stravinskis pirmais fantazējis par smaržu simfonijas komponēšanu (viņš taču draudzējās ar Koko Šaneli!) un smaržām patiešām daudz kas ir kopīgs ar mūziku. Ne velti, aprakstot aromātus, mēs pieminam notis un akordus, runājam par smaržu “izskaņu” un tā tālāk.”

Aromāti skan

„Mani absolūti sajūsmina koncepts, ka savieno smaržu un mūziku. Smaržas ir ierasts raksturot, izmantojot mūzikas terminus – mums ir notis smaržās un akordi, mēs sakām, vai tu esi dzirdējis šo smaržu, paklausies šo smaržu,” stāsta Marika. „Ir jaunais franču koncepts, kas saucas „Orķestra parfīms”. Katrai smaržai radīts mūzikas skaņdarbs, pie tam katrs no citas tautas, zemes, ar īpašu instrumentu.”