Septiņās dienās ikviens piedzīvo tik daudz, lai varētu saprast, kas ir svarīgi un nebūtiski. Un katram tas ir citādāk. Kaut vai tā ir tikai kāda pavasara sīpolpuķe, kas izplaucēta uz palodzes vecā nolietotā skārda bundžā, bet tā ir šī cilvēka mazā laime. Septiņas dienas ir mēneša ceturtā daļa, kas ir ievērojams dzīves nogrieznis. Katru pirmdienu jaunajā Latvijas Radio raidījumā Latvijas dienasgrāmata žurnālisti piedāvās visdažādākos personstāstus. Sajūtas, pārspriedumus un eksperimentus, kas ar kādu notikuši nedēļas garumā.

Pirmajā raidījumā Latvijas dienasgrāmata žurnālists Viktors Pupiks stāsta par sevi pašu septiņās dienās.

"Zem cepeškrāsns atvilktnē virtuvē glabājas melnos cietos vākos un spirālē iesiets bloknots. Tā ir mana saldumu klade. Savulaik apzināti pirkta, kur pierakstīt un ielīmēt saldās receptes. Tās, kuras esmu pagatavojis un zinājis, ka noteikti vēl kādreiz vēlēšos pagatavot. Rīvēt, blenderēt, cept un garšot,” stāsta Viktors.

“Savulaik saderēju ar sevi, vai es tiešām neprotu gatavot kādu kūku. Bija pieriebies žurnālos lasīt amatieru beķeru stāstus - censoņus, kas lepojās ar saviem darbiem. To darīt nolēmu arī es. Dzimšanas dienai patrāpījās “Metjū kūka ar ievārījumu”. Pirmā reize, kad izdevās un viesiem garšoja, bija izšķirošais, ka šo recepti ielīmēju kladē, kur ar laiku virknējās arī citas saldumu receptes. Tās, kas izdevās un garšoja. Regulāri esmu cienājis kolēģus un viņi vaicājuši, vai nevēlētos atvērt savu konditoreju.

Tāpēc šajās dienās esmu vēlējies saprast, vai būtu gatavs, cept un saldināt citu dzīvi dien dienā. Septiņas dienas gatavoju saldumus un fiksēju savu ikdienu, lai saprastu, vai kādreiz būtu vērts mainīt nodarbošanos. Septiņas dienas, septiņas receptes un pārspriedumi.

Šis nav tikai stāsts par amatiera pavāra pieredzi. Tie ir arī cilvēciski redzējumi septiņās dienās. Tiesa, visi kaut kādā ziņa saistīti ar ēdienu un tā pagatavošanu.

Viktors cep vafeles, auzu pārslu cepumus, mandarīnu kūku, ķiršu klafutī, biezpiena sacepumu un dateļu-pistāciju cepumus, kā arī gatavo kefīra saldo.

“Septiņu dienu darbs virtuvē bija saprast, vai kādreiz dzīvē es būtu gatavs kļūt par beķeri, gatavot ne tikai savam priekam, bet arī iztikai un. iespējams, mainītu nodarbošanos. Ja godīgi, pagaidām saldumu gatavošanu vēlos atstāt vien priekam, jo to varu darīt nesteidzīgi. Iespējams, ar laiku mainīsies gan domas, gan apstākļi, bet pagaidām lai beķera karjera paliek vien fiktīva sociālā profila līmenī, kur kāds censonis manā vārdā internetā izveidojis profilu ar norādi, ka strādāju gan Latvijas Radio, gan kādā Bērziņa beķerejā,” secina Viktors.