„Tas ir vesels atsevišķs stāsts, kā vara, pie kuras mums bija jādzīvo, daudz ko ietekmēja, bet kā raksturi izturējās tajā situācijā. Mans tēvs ir saņēmis ļoti daudz pārmetumus par savu izturēšanos un viņa dotiem un pat parakstītiem rīkojumiem par to, ko pieņemt, ko atlaist akadēmijā (Latvijas Mākslas akadēmija). Bet arī kā viņa glezniecība, tas ir viņa tiešai sirds darbs mainījās,” stāstu par savu ģimeni, par Skulmju dzimtu raidījumā Dzimtas saknes aizsāk māksliniece Džemma Skulme.

Skulmju dzimta ir aktīvi kultūras un mākslas dzīvi ietekmējusi Latvijā vismaz trijās paaudzēs. Mums zināmais stāsts par dzimtu sākās Jēkabpilī 19. gadsimta beigās, toreizējā Jēkabmiestā, kaļķu deģa Jēkaba un Jūlijas (dzimušas Ružes) Skulmju desmit bērnu ģimenē. Mūsu redzes lokā šoreiz trīs dēlu – Kārļa (1885–1928), Oto (1889–1967) un Ugas (1895–1963) Skulmju liktenis un viņu bērnu - Valentīna, Džemmas un Jurģa dzīves gājums un dzimtas sazarojums.  

Džemma Skulme Dzimtas saknes uzņēma savā mājā Mežaparkā. Turpat apkārt viņas darbi. Māksliniece tikko gleznojusi. Klātesoša ir ne tikai māksla un Džemmai Skulmei šobrīd aktuālie lielie triepieni, bet arī vēsture. „Jūs sēžat tajā krēslā, kurā Augusts Kirhenšteins sēdējā, kad viņš bija atnācis, bet tad jau viņš vairs nebija tas, kas bija. Viņš mums ar tāds tālos rados sanāk,” min māksliniece žurnālistei Rutai Rikšei.

„Pašreiz es to sajūtu, es zinu, kas man jāizdara, es jūtu to, bet piederībai dzimtai ir veidojusies ar laiku,” sarunā atklāj Jurģa Skulmes (1928–2015) dzīvesbiedre Astrīda Skulme. „Jurģis bija pienākuma cilvēks. Viņš izjuta pienākumu darīt to, ko viņš varēja. Viens darbs bija rūpēties par tautas kultūras pieminekļu, par mākslas vēstures liecību saglabāšanu. Tas viņam bija ļoti dabiski, tas nāca intuitīvi, uz to viņu aicināja arī tēvs Uga Skulme, kurš arī par šiem jautājumiem rūpējās un ievirzīja Jurģi šajā ceļā. (..) Dzimta dod to pamatu un starta pozīciju, ir kā treneris aiz muguras, tas ir stimuls, bet katrs ir īpašs un savādāks.”

Kas ir dzimta – pienākums, nasta vai stimuls?  „Tāpat kā katra cilvēka dzīvē ir ļoti dažādi stāvokļi, pārdomas, sajūtas, tā arī dzimtā kopumā. Piedzimt ģimenē, kurai ir savs morāles kodekss, savas  tradīcijas, savs zināms materiālais nodrošinājums, kas ļauj iegūt kaut vai labu izglītību, tā ir liela veiksme,” uzskata mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

„Es vairītos no vārda dižākā, bet katrā ziņā mūsu nozarei - dzimta, kura ir atstājusi visbūtiskāko nospiedumu Latvijas kultūras vēsturē. Ja mēs ņemtu atsevišķi katru šo dzimtas locekli, varētu pateikt, ko tālejošu un līdz šim esošu un Latvijas kultūrai vajadzīgu katrs no viņiem ir devis,” Skulmju dzimtas nozīmīgu vērtē Burāne.

Raidījumā skan arī fragmenti no agrāk Latvijas Radio tapušiem ierakstiem: Mālpilī, Oto Skulmes simtgadi pieminot, „Skulmju” mājās aktieri Valentīnu Skulmi intervējusi mākslas zinātniece Māra Markēviča. Tas bija 1989.gadā; Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, gleznotājs un mākslas zinātnieks Uga Skulme intervijā Latvijas Radio 1962.gadā; Uga Skulmes dēls Jurģis, arī gleznotājs un mākslas zinātnieks, mudinājis savu tēvu uzrakstīt "Atmiņu grāmatu", tā viņš stāstīja intervijā Andai Buševicai. Skan arī aktiera Gundara Āboliņa balss, kurš „Radoi Mazajā lasītavā” iepazīstināja ar fragmentiem no "Atmiņu grāmatas".