Alojas muzejā tiek glabāta dzejnieka Ausekļa, virsdiriģenta Indriķa Zīles, novadpētnieka un skolotāja Antona Galeviusa un mākslinieka Arvīda Galeviusa piemiņa, kā arī vāktas, saglabātas un pētītas ar Alojas pilsētu un pagastu saistītas garīgās un materiālās un kultūras dzīves liecības.

Aloja ir pilsēta, kurā nav nevienas ne lielas, ne mazas upes vai ezera. Lai arī tā tiek uzskatīta par virszemes ūdeņiem visnabadzīgāko Latvijas pilsētu, tomēr tās bagātība ir, kā saka Alojas muzeja vadītāja Līga Moderniece – personības. Te dzimtā puse ir dzejniekam Miķelim Krogzemim jeb Auseklim un Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentam Indriķim Zīlem, pedagogam un novadpētniekam Kārlim Antona Galeviusam un viņa brāļa dēlam – ilustratoram un gleznotājam Arvīdam Galevuisam.

Runājot par latviešu tautasdziesmu melodijām, parasti minam pedagoga, Vidzemes skolotāju semināra vadītāja, komponista, pirmo latviešu tautasdziesmu melodiju krājēja un apdarinātāja, latviešu koru kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes vārdu. Taču alojietis Indriķis Zīle ir viens no Cimzes palīgiem latviešu dziesmu krājuma sastādīšanā un arī viņa audzēknis Valkas skolotāju seminārā. Viņš ir arī stāvējis pie virsdiriģenta pults pirmajos trīs Vispārējo latviešu Dziesmu svētkos. Mūziķis arī bijis Valkas draudzes ērģelnieks, kā arī dibinājis Valkas dziedāšanas biedrību “Dziesmu kronis”, kuras repertuāra vajadzībām pats veidojis tautasdziesmu apdares.

Katrā pusapaļā vai apaļā dzimšanas dienā Alojā notiek virsdiriģentu svētki, godinot Indriķa Zīles piemiņu un par godu otram ievērojamam novadniekam – dzejniekam Auseklim te tie rīkots pasākums „Gaismu sauca”. Abu pasākumu noslēgumā vienmēr skan Jāzepa Vītola “Gaismaspils”, kuras vārdu autors ir Auseklis.

“Novadpētniecība ir kā zelta laipa, kas pārmesta dzimtajam novadam. Pa to staigājot, pētnieks un tā sekotāji gūst vislielāko apmierinājumu, savācot vienkopus visu, kam novadā ir paliekoša nozīme un vērtība,” ir teicis alojietis Kārlis Antons Galeviuss, šīs puses ievērojams pedagogs un novadpētnieks.

Alojas muzejā ir arī aplūkojamas vairākas gleznas, gan lauku ainavas, gan daži portreti un to autors ir mākslinieks, kura uzvārds arī ir Galeviuss. Tas ir Kārļa Antona brāļa dēls Arvīds Galeviuss. Pagājušā gadsimta 70. - 80. gados viņā vairāk bija zināms kā bērnu grāmatu ilustrators, bet muzejā var iepazīt viņa gleznas un dzīves gājumu