Tilžu agrāk sauca par Kokorevu, bet iesaukta tā bijusi arī par „čiuļu galvaspilsētu”. Tas pateicoties Ruskulovas muižas muižkungam Otto fon Lēvenšternam. Viņš bija  izsludinājis, ka dod zemi uz sešiem gadiem par brīvu. Tad jau bija dzimtbūšana atcelta Kurzemē un Vidzemē un brauca kurzemnieki un vidzemnieki uz tagadējo Tilžu iegūt zemi. Te bijis daudz luterticīgo cilvēku, tāpēc Tilžu sauc par „čiuļu galvaspilsētu”, raidījumā Latvijas pērles stāsta Tilžas vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Aina Rakstiņa.

Balvu novada Tilžas pagasta Tilžas ciemā slejas viena no lielākajām koka baznīcām Latvijā - katoļu baznīca. Netālu no tās atrodas ciema vecākais dievnams - pareizticīgo baznīca ar košām ikonām, un jaunākais dievnams te ir luterāņu, vai kā šai pusē saka - luturu baznīca. Raidījumā Latvijas pērles iepazīstam šīs ēkas, kā arī ielūkojamies Tilžas kultūrvēstures izpētes centrā, lai uzzinātu, kāpēc te ir redzams vaļa zobs un spura.

Tilžas kultūrvēstures izpētes un tūrisma centra vadītāja Ruta Silauniece stāsta teiku par vali. Vietēja teika vēsta, ka kādreiz, kad bijuši lieli ūdeņi, Tilžā iepeldējis valis un sadraudzējies ar mazu zivtiņu.  Un kamēr viņi draudzējās, noplaka ūdens un valim nācās palikt Tilža...