Durbes pils visu apskati nekādi nevar ietilpināt vienā šādā raidījumā,  tāpēc šoreiz aplūkojam tik dažus no tur redzamiem baronu laika eksponātiem: alvas zaldātiņu kolekciju, kuru Durbes pils kolekcijā ir vairāk nekā 700, zēnu kristāmkleitu, 20. gadsimta sākuma tālruni, ko lietoja baronu fon Rekes dzimta, baronu laika rullo žalūzijas, kas vasaras pavēra skatu uz parku, un vēl ielūkojamies ekspozīcijā, kas liecina par pagājušā gadsimta  20.-30. gadiem, kad šeit tika ierīkots pirmais muzejs dzejniekam Rainim, bet jau 1923. gadā Latvijas valdība šo ēku dzejniekam piešķīra lietošanā.

Iesākumā ap 17. gadsimtu tagadējā Tukuma pilsētas teritorijā  Durbes pils bija parasta vienstāvu garena ēka  līdz to sava īpašumā iegādājas grāfs Mēdems un laikā no 1818. līdz 1820. gadam liek to pārbūvēt par iespaidīgu klasicisma stila celtni. Tad arī ēka iegūst pils nosaukumu.  Pāris gadu desmitus vēlāk, 1848. gadā, Šlokenbekas un Durbes muižas iegādājās barons fon der Reke, kura dzimta te mājo līdz pat agrārai reformai. Kopā ar muzeja  speciālisti Ivetu Altenburgu Latvijas pērles dodas uz fon Rekes dzimtas agrāko bibliotēku.

Interesanti  ir arī papētīt Rekes dzimtas koku – šo seno vācu dzimtu, kas tagadējā Latvijas teritorijā ienāca 15. gadsimtā un kā te var lasīt daudzi jo daudzi Rekes vīrieši nesa Matiasa vārdu. Iveta Altenburga skaidro, ka agrāk baroniem bija vismaz četri vārdi, ja viens no tiem bija Matiass, apkārtējie zināja, ka tas ir Durbes pils barons.

Rainis Durbes pilī

1923. gadā Latvijas valdība šo kungu māju piešķir lietošanā dzejniekam Rainim, kas gan te tik paris naktis ir pārlaidis un novēlējis pili Skolotāju savienībai, lai tā te iekārto ģimeņu atpūtas namu skolotājiem. Pēc dzejnieka nāves 1929. gadā te tika izveidots Raiņa muzejs, kas pastāvēja līdz 1937. gadam.  Par muzeja izveidi te liecina saglabāti rokraksti un skices, kur atzīmēts, kas kurā ekspozīcijā bija apskatāms.