Viena no retajām klasicisma koka muižām ir saglabājusies Naukšēnu novada Ķoņu pagastā – tā ir Eriņu muiža. Te var aplūkot oriģinālas kāpnes un logu rāmjus no 18. gadsimta otrās puses un senajās fotogrāfijās var redzēt, kā te savulaik dzīvoja Rīgas pilsētas galvas Džordža Armitsteda brālis Edgars Armitsteds. Kopā ar tagadējo muižas saimnieci Sanniju Kalniņu pētām smalkus sienu gleznojumus, pamatīgu čuguna parka solu un atklājam, kas ir „Armitstedu eiroremonts”. Muižas tagadējie saimnieki lēnam kā mozaīkas gabaliņus liek kopā informāciju par namu un tāpat pa gabaliņam to atjauno.

Stāsts par Eriņu muižu nav stāsts tikai par nama vēsturi, bet arī par  mūsdienu muižkungu dzīvi, kas atšķirībā no sendienām vairs nenozīmē greznumu apkārt, balles izjādes un medības, bet krāšņās līdzībās runājot, tā ir ikdiena mēžot Augeja staļļus, lai  no pelniem, gružiem un mēsliem izceltu kārtējo feniksa gabaliņu, kas nu ir palicis no sendienām.

Tagadējā Naukšēnu novada Ķoņu pagastā 16. gadsimta 70. gados muižu  dibināja kāds Johans Herings,  kura dzimtas ģerbonī  atbilstoši uzvārda tulkojumam no vācu valodas bijusi attēlota siļķe. Vietējie latvieši  muižas nosaukumu pielāgoja savai mēlei un tā līdz mūsdienām šo vietu zinām  kā Eriņu muižu. Laika  gaitā tā nonākusi vairāku vācu muižnieku rokās, bet  pēdējie tās īpašnieki līdz agrārai reformai bija Rīgas mēra Džordža Armitsteda brāļa Edgara Armitsteda ģimene.  Namam ir  tipiskais stāsts par muižu likteni Latvijā – pēc agrārās reformas te bija iekārtotas Rūjienas vidusskolas vecākās klases, tad skolas internāts, padomju laikos  te bijis kolhoza kantoris un pasākumu zāle, bet vēlāk še ierīkoja komunālos dzīvokļus, līdz tos cits pēc cita brūkošajā mājā atstāja to iemītnieki. Un 2010. gadā šo namu savā īpašumā iegādājas   jauna ģimene – Sannija un Madars Kalniņi.  Kopā ar Sanniju Latvijas pērles ceļojumu sāk no pagraba, kur tolaik kultūrslānis bija tik pamatīgs, ka tur nevarēja pat ieiet.

Tīrot ārā milzīgo kultūrslāni, no senajiem laikiem te nekas nav bijis atrodams, tik viens mazs ieplīsis Kuzņecova porcelāna fabrikā darināts šķīvītis. Toties muižas ēka slēpj sevī citas bagātības, un tās atklājas skatot kāpnes un noņemot nost padomju laikā uzlikto sienu apmetumu.

Nama otrajā stāvā plašajā zālē, kas agrāk kalpojusi par vietējo kinoteātrim un pasākumu telpu, tagad redzami sienu gleznojumi, senas fotogrāfijas un aci arī piesaista detaļas no koka verandas. Līdzās Armitstedu laika fotogrāfijām, Sannija Kalniņa ir izlikusi planšetes ar attēliem, kā izskatījās nama ārpuse agrāk un laikā, kad Kalniņi  to ieguva savā īpašumā, kā  arī  viņi ir tikuši pie tādas vērtības kā muižas oriģinālais projekts.