Kurzemes hercogienes Elizabetes Magdalēnas pūra aprakstā ir minēts, ka parādes sega gultai ir izšūta ar sarkaniem un zelta diegiem un oderēta ar gaiši zaļu taftu. Tā, sekojot senajiem dokumentiem, Bauskas pilī arī tikusi darināta Hercogu Ketleru gulta, kuras matračus skaitīsim kopā ar Bauskas pils muzeja galveno speciālisti Taigu Skani. Tāpat arī  uzzināsim, kā šajā Ziemeļu renesanses laikmeta celtnē tika sildīta kungu gulta, iepazīsim interjera apdares smalkumus un pat ielūkojamies hercogu tualetes telpās.

 

Pateicoties pieejamai informācijai par interjeru un fasāžu apdari, bija iespējams atjaunot Bauskas pili - ēku, kuras vēsture aizsākas ar Livonijas ordeņa būvi 15. gadsimtā. No tās šobrīd aplūkojamas iekonservētas drupas. Un arī atjaunot Kurzemes hercogu Ketleru rezidenci 16. gadsimta beigās.  Nelielu daļu no pils plašās vēstures lūkojam raidījumā Latvijas pērles.

Bauskas pils raidījuma veidotājas uzmanību piesaistīja, pateicoties sievišķi žagatiskai iedabai, proti,  nesen viesojoties Ketleru laika mūzikas festivālā  šajā namā  pils muzeja gidi parādīja spožu sildāmpannu un greznumgreznu  gultu, kur šī panna sendienās tika bāzta starp cisām. Un tā Zane Lāce nolēma uzzināt ko tuvāk gan par šiem priekšmetiem, gan par pašu namu. Visu pils vēsturi nav iespējams 20 minūtēs izstāstīt, tāpēc šoreiz neliela daļa, kurā iepazīstam Ketleru laika interjeru un  ēkas fasādes elementus.

16. gadsimta vidū, kad Livonijas ordenis beidza pastāvēt, Bauskas pili piešķīra pirmajam Kurzemes hercogam Gothardam Ketleram un daļu pils  pamatīgi pārbūvēja jauno kungu rezidences vajadzībām.  

Pils izrakumos savulaik tika atrasti ap 300 dažādu kaltu akmens fragmenti, un tos liekot kopā, varēja saprast, kā te izskatījās gan kāpnes, gan to dekorējumi. Atjaunoto kāpņu elementos tāpat kā pils fasādē var aplūkot oriģinālos fragmentus no 16. Gadsimta, bet uz hercogu apartamentiem ved akmens flīzēm klāta priekštelpa ar manteļskursteni.

Tolaik kā daudzviet Eiropā pilis darināja itāļu  arhitekti un būvmeistari. Lai arī nav konkrēti zināms Bauskas  kungu nama  cēlāja vārds, tomēr Taiga Skane norāda, ka skatot kaimiņu pilis Lietuvā un Baltkrievijā,  ir skaidrs, ka šo ēku projektējis kāds itāļu meistars.  Tālāk  hercogu telpās skatu vispirms piesaista  spoža daudzkrāsaina flīžu grīda, lai to atjaunotu pēc senām metodēm un senajā stilā talkā tika aicināti  pieredzes bagāti restauratori no Čehijas.

Lielo matraču skaitu hercoga gultā var izskaidrot arī kā praktisku risinājumu – augstāk no grīdas un līdz ar to arī siltāk, un cisu tornis kalpoja par augstā statusa apliecinājumu.

Pašu gultu muzeja darbinieki  iegādājās ASV. To ir  darinājuši flāmu meistari ap 17. gs vidu, tumšajā kokā izgrebti svēto tēli, eņģelīši un ziedu vītnes. Mēbele piedzīvojusi arī restaurāciju un nu  visā savā krāšņumā ir izlikta apskatei.

Kā statusa apliecinājums tolaik arī kalpoja arī logu vitrāžas, kurās  iestrādāja hercogu ģerboņus. Arī te līdzās gultai, logos var redzēt Elizabetes Magdalēnas un Frīdriha Ketlera regālijas. Tāpat acis var pamielot pie ļoti greznām podiņu krāsnīm, kuru lauskas lielā apjomā tika atrastas veicot  izrakumus pilī un tādejādi krāsnis varēja atjaunot sākotnējā izskatā. Tāpat restauratoriem kā ceļvedis ir kalpojis plašais inventāra apraksts, kuru uzgāja pagājušā gadsimta 70. gados, kad Bauskas pili sāka atjaunot.  Senajos dokumentos  kāds hercoga ierēdnis ir rūpīgi pierakstījis, kas un  kur novietots un kā izskatījies. Taču par to, kā izskatījies viesu pieņemamajās telpās ierēdņa pieraksti bijuši drusku nevīžīgāki. Viena no retajām mēbelēm viesu telpās ir galds ar cara simboliku - divgalvaino ērgli.