Šoreiz pērles meklējam Kuldīgas novadā Padures muižā, kur skotu muižnieka Balfūra ģimenei bija krāsns ar speciālu kafijas sildāmo iedobumu un vēl līdz mūsu dienām saglabājusies tualete ar rozetes formas logu. Savukārt viesojoties Kuldīgas atjaunotajā vecajā rātsnamā skaidrojam, kur turēti cietumnieki un kāpēc rātsnams ir melnā krāsā. Viens skaisti uzpucēts nams, kas gozējas pašā Kuldīgas centrā,  otrs aptuveni 10 kilometru no Kuldīgas - Padures pagastā,  tik sper pirmos soļus ceļā uz atjaunotni.

Tumšā krāsā, sarkanu dakstiņu  jumtu, dzelteniem slēģiem un kāpnēm tumšā krāsā, kā uzposta cienmāte pašā Kuldīgas centrā  slejas 2016. gadā atjaunotais vecais rātsnams. Tā ir Kuldīgas zīme un nama stāsts aizsācies 1628. gadā. Ēkā, kur savulaik bijusi i pilsētas valde, i cietums, i veikals, i aptieka, tagad izvietojies tūrisma informācijas centrs, izstāžu zāle un  gadiem ilgi te  jau darbojas audēju un pinēju studijas.  Nams celts 17. gadsimta vidū sākotnēji bijis mazāks nekā redzams šodien, piedzīvojis pārbūves un ugunsgrēku,  tagad ir viens no, vārda  tiešā  nozīmē,  košākajām  arhitektūras pērlēm. Tiesa, pirmais rātsnams celts ilgi, ir liecības, ka 1657. gadā kuldīdznieki sūdzas hercogam Jēkabam, ka nams vēl nav pabeigts. Par šo māju stāsta Kuldīgas  vecais rātsnams” producente Jana Bergmane.

1847. gadā rātsnams cieta ugunsgrēkā, tad tas tika atjaunots, taču pilsētas valde izlēma, ka ir jāceļ jauns rātsnams un to pēc arhitekta Oto  Dīces projekta sāka būvēt 19. gadsimta 60. gados. Šī majestātiskā celtne atrodas turpat līdzas vecajam rātsnamam un, starp citu, šajā vēsturiskajā ēkā vēl aizvien strādā pilsētas pašvaldība.

Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados  vecajā rātsnamā atradās aptieka un veikals, bet jaunāko laiku vēsturē, Trešās atmodas gados, te darbojās Kuldīgas tautas frontes nodaļa. Interneta portālā ”Zudusī Latvija” redzams fotoattēls, kur minētais nams gozējas gaišās krāsās, taču tagad tas lepojas ar spoži melnu dēļu krāsojumu. Izrādās, šo krāsu ir vēlējušies tagadējie Kuldīgas iedzīvotāji.

Astoņas krāsnis un iebūvēta bufete - Padures muižas bagātība

Tālāk dodamies uz Padures pagastu, kur lūkojam Padures muižu. Tā savulaik  piederējusi Dēnhofu un Korfu dzimtām un citiem vairāk vai mazāk dižciltīgiem muižniekiem, līdz to 1837.gadā iegādājās skotu izcelsmes Rīgā dzīvojošs tirgotājs Džons Luiss Balfūrs. Viņš lika uzbūvēt jaunu muižas ēku. Un tāds, kā tolaik šis nams tika uzcelts, tāds tas ir saglabājies līdz mūsu dienām. Tiesa, tagad skats uz muižas ēku ir visai pabēdīgs, taču tā ir ceļā uz atjaunošanu un nu jau pāris gadus vasarās te notiek mūzikas un mākslas pasākumi. Ar muižu iepazīstina Padures klēts un muižas gide Alise Volanska.

Neraugoties uz noplukušo izskatu, nama vērtība ir gan saglabātas koka konstrukcijas, gan interjera apdare un astoņas  krāsnis. Izrādās, kolhozam savulaik trūcis nauda, lai jauktu nost sienu rotājumus vai plēstu laukā vecās grīdas muižas ēkā. Ir arī saglabājušies slēģi, gan sienas gleznojumiem, gan senās kāpnes.  Ievērības cienīga un īpašs dārgums ir arī no Balfūra laikiem saglabājusies tualete.