"Odzienas pils būvēta mauru stilā, bij viena no impozantākajām lauku celtnēm Vidzemē. To jaunībā bija cēlis vecais fon Brimmers un ieguldījis šinī meistardarbā lielu kapitālu. Valdonīga un mirdzoša, šī pils pievilka gājēja skatienu. Lepni tā pacēlās pār purvaino apkārtni un mežiem un plandīja karogu ar fon Brimmeru dzimtas vapeni. Tornis, ietverts dzelzs mežģīnēm, bij augsts, un to redzēja tāļa apkārtne,” – tā 20. gadsimta 40. gados par šo ēku rakstīja Vietalvā dzimusī literāte Emīlija Prūsa romānā „Gaismu sauca , gaisma ausa”. Vapeni var redzēt vēl šobaltdien un arī robotie torņi  sniedz  liecības par  gotisko stilu  pils vaibstos.  Bet pilī  no vēsturiskām liecībām saglabājušās ir  tik dažas fotogrāfijas  un 19. gs. kartes kopija.

Raidījumā Latvijas pērles lūkojam, kas tagad atlicis no pils, kā tā piedzīvo savu atdzimšanu un ko vēstures dokumenti vēsta par Odzienas pili un tā pēdējiem saimniekiem fon Brimeriem.

Vēsturiskos dokumentos saukta par Odzen, Odszee, Odensee, tagad zināma kā Odziena – Pļaviņu novada Vietalvas pagasta  apdzīvota vieta,  kuras ievērojamākā būve ir neogotikas stilā celtā pils.

Pirmais iespaids par to, ka Odzienas pils ir pamesta un lēni drūp aizmirstībā, ir maldīgs. Tagad jau dažus gadus SIA “Odzienas Pilsbrūzis” valdes priekšsēdētājs Aivars Skābarnieks soli pa solim modina veco skaistuli jaunai dzīvei. Uzdevums nav no vieglajiem, jo savulaik pils pamatīgi cieta 1905. gada muižu dedzināšanas vilnī, arī padomju gadi un laiks pēc atmodas, kad te bija gan dzīvokļi, gan kinozāle ir darījis savu. Atjaunošanu arī apgrūtina fakts, ka ļoti maz ir saglabājušies attēli un dokumenti, kas stāsta par pils interjeru. Tāpēc tagad kungu namā soli pa solim tiek atjaunotas  zāles, lustras un mēbeles to iekārtošanai tiek iegādātas antikvariātos, skatot pēc citu 19. gs. otrās puses piļu "ģīmja un līdzības".

Lai arī  skatāmu un taustāmu liecību par pili ir visai maz, tomēr arhīva dokumentos ir rodami materiāli  par  tās vēsturi un iemītniekiem un šos dokumentus savulaik pamatīgi izpētīja  vēsturniece Gunta Minde. Arklu revīzijas dokumentos pirmo reizi informācija par muižas centra ēkām ir no 1724. gada, tad minēts, ka dzirnavas labas, baznīckrogs arī. Bet pēc 20 gadiem līdzīgā dokumentā norādīts, ka ēkas ir vecas un sliktā stāvoklī. Savukārt 1761. gadā uz Odzienu pārceļas tās pirmā īpašnieka Engelbrehta fon Brimmera atraitne, viņa sāk finansēt Vietalvas baznīcas remontu. Tāpēc pieļaujams, ka pēc 1744. gada muižas ēkas tiek pārbūvētas vai remontētas.